Daudzi dārzu saimnieki saskaras ar situāciju, kad pēc celtniecības darbiem vai malkas zāģēšanas pāri paliek kaudzes ar skaidām, kuras tā vien gribas izmantot lietderīgi. Šķiet loģiski tās izkaisīt dobēs, cerot uzlabot augsnes struktūru vai pabarot augus ar dabisku organiku.
Tomēr izrādās, ka risinājums, ko nereti iesaka kaimiņi, patiesībā var kļūt par lāča pakalpojumu jūsu dārzam.
Zinoši dārzkopības speciālisti un agronomi brīdina, ka zāģu skaidas nav mēslojums klasiskajā izpratnē. Lai gan tā ir organika, koksne satur ļoti maz augiem nepieciešamo vielu, piemēram, slāpekļa tur ir tikai ap 0,12%. Tajā pašā laikā koksne ir bagāta ar celulozi un lignīnu – vielām, kuru sadalīšanai daba tērē milzīgus resursus.
Ko mēs patiesībā ieberam augsnē?
Zāģu skaidas ir kokapstrādes atkritumi, kas dabā sadalās ārkārtīgi lēni. Augsnē iestrādātas skaidas var saglabāties pat piecus gadus, un visu šo laiku tās ietekmē dārza bioloģisko līdzsvaru. Galvenā problēma slēpjas tajā, ka mikroorganismiem, kas nodarbojas ar celulozes noārdīšanu, ir nepieciešama enerģija, un šo enerģiju tie ņem no augsnes slāpekļa rezervēm.
Šī procesa laikā notiek tā sauktā augsnes “noplicināšana”. Baktērijas burtiski izzog slāpekli no jūsu augiem, lai tiktu galā ar kokmateriālu pārstrādi. Protams, pēc vairākiem gadiem, kad baktērijas mirs, slāpeklis atgriezīsies augsnē, taču vai dārznieks ir gatavs gaidīt piecus gadus uz ražu? Turklāt nedrīkst aizmirst par pH līmeni. Lignīnam sadaloties, augsne kļūst izteikti skāba, kas lielākajai daļai kultūraugu nebūt nepatīk.
Vai skaidas tiešām uzlabo augsnes struktūru?
Pastāv uzskats, ka zāģu skaidas padara smagu māla augsni vieglāku un irdenāku. Vizuāli tā tiešām var šķist, tomēr šis efekts ir mānīgs. Skaidas ir ārkārtīgi mitrumietilpīgas – tās spēj uzsūkt ūdens daudzumu, kas piecas reizes pārsniedz to pašmasu.
Situācijās, kad dārzs atrodas zemienē vai reģionos ar biežiem nolijumiem, skaidas augsnē var veicināt mitruma stagnāciju. Tas nozīmē, ka zeme nevis kļūst elpojošāka, bet gan ilgāk paliek auksta un slapja, kas veicina sakņu puvi. Vienīgais gadījums, kad šī īpašība varētu nākt par labu, ir ļoti smilšaina augsne sausos reģionos, taču arī tad slāpekļa trūkums paliek aktuāls.
Kā izmantot skaidas, nekaitējot dārzam?
Ja tomēr ir vēlme izmantot skaidas mulčēšanai vai augsnes segšanai uz ziemu, speciālisti iesaka ievērot dažus svarīgus priekšnoteikumus:
Izvairieties no skuju koku skaidām, jo tās satur sveķus un fitoncīdus, kas var bremzēt citu augu augšanu.
Neizmantojiet ozola skaidas – tajās esošās miecvielas jeb tanīni nomāc dārza mikrofloru.
Uz ziemu klājiet skaidas tikai tad, kad iestājies pastāvīgs sals, un pavasarī tās pēc iespējas ātrāk noņemiet, lai zeme varētu sasilt.
Lai zāģu skaidas “piespiestu” strādāt dārza labā, tās pirms iestrādāšanas ir jāsagatavo. Uz vienu spaini skaidu ieteicams pievienot aptuveni 30–40 gramus amonija nitrāta vai cita slāpekļa mēslojuma. Skaidas aplaista, samaisa un uz pāris nedēļām apsedz ar plēvi. Tikai šādā veidā tās kļūs par materiālu, kas nevis atņem dārzam spēku, bet gan lēnām pārvēršas vērtīgās humīnvielās.
Biežākās kļūdas, no kurām var izvairīties
Viena no lielākajām kļūdām ir cerība, ka skaidas aizstās kūtsmēslus vai kompostu. Praktiskāk un drošāk ir izmantot zaļmēslojumu jeb siderātus, kas sadalās ātri un patiešām bagātina zemi. Ja dārzā aug varena nātre, tas liecina par augstu slāpekļa līmeni, un tur skaidas nodarīs mazāk ļaunuma, taču nabadzīgā augsnē tās var pilnībā apstādināt dārzeņu attīstību.
Galu galā, pirms bērt skaidas dobēs, ir vērts uzdot sev jautājumu – kāds ir mērķis? Ja tas ir mēslojums, tad skaidas ir nepareizā izvēle. Ja tā ir mulča, tad jārēķinās ar papildu slāpekļa devu augiem. Dārzkopība ir zinātne, kur katram elementam ir sava vieta, un koksne dabiski vislabāk jūtas mežā, nevis siltumnīcas augsnē.
