Daudzi saskaras ar savādu sajūtu, kad apkārtējā svētku kņada vairs nesaskan ar iekšējo noskaņojumu.
Skatlogos mirgo virtenes, no skaļruņiem skan vienas un tās pašas dziesmas, bet sociālo tīklu joslas pildās ar refleksijām par “gada rezultātiem” un solījumiem “sākt jaunu dzīvi”. Taču iekšienē valda klusums – nevis skumjas, bet tieši miers un apjausma, ka obligātie rituāli vairs neuzrunā.
Izrādās, ka risinājums emocionālajam nogurumam, ko rada svētku gaidīšana, ir daudz vienkāršāks, nekā varētu šķist. Arvien vairāk cilvēku apzināti izvēlas nesvinēt, un šajā lēmumā ir arvien mazāk protesta, bet arvien vairāk godīgas saskaņas ar sevi.
Kāpēc svētki zaudē savu unikālo nozīmi?
Kādreiz lielie svētki, jo īpaši Jaunais gads, bija īsts notikums, kas burtiski izrāva no ikdienas vienmuļības. Tam gatavojās nedēļām, meklēja produktus, kurus citkārt nevarēja nopirkt, un gaidīja viesus, kurus redzēja reti. Tas bija rets gaismas punkts diezgan vienveidīgā kalendārā.
Šodien situācija ir krietni mainījusies. Mēs dzīvojam laikā, kad viss – ēdiens, izklaide, saziņa un iespaidi – ir pieejams jebkurā brīdī. Svinības var sarīkot kaut otrdienas vakarā, ja vien ir vēlēšanās. Speciālisti pamanījuši, ka tieši šī pastāvīgā pieejamība liek vienam vienīgam “obligātajam” datumam zaudēt savu unikalitāti. Svētki pārstāj būt brīnums un kļūst par formālu rituālu, ko pilda tikai tāpēc, ka “tā ir pieņemts”.
Iekšējais nogurums pret “pareizo” scenāriju
Pāreja uz svētku ignorēšanu parasti nenotiek asi vai demonstratīvi. Tas notiek klusi. Vispirms cilvēks pamana, ka sagatavošanās procesā nogurst vairāk, nekā pēc tam priecājas. Tā vietā, lai izbaudītu gaidīšanas laiku, parādās spriedze un darāmo darbu saraksts sāk izraisīt aizkaitinājumu.
Lasi vēl: Kāpēc vienistabas dzīvoklis senioriem mēdz kļūt par šauru: biežākās kļūdas, no kurām var izvairīties
Ir jānopērk “pareizās” dāvanas, jāuzklāj galds “kā pie cilvēkiem” un obligāti jābūt labā noskaņojumā. Kādā brīdī rodas jautājums: kam es to visu daru? Mūsdienu svētkiem bieži ir ļoti stingrs scenārijs, kas nepieļauj improvizāciju. No mums gaida prieku, rezultātu apkopošanu un vēlēšanās izteikšanu, taču jūtas nedarbojas pēc saraksta.
Dzīve nesākas no pirmā janvāra
Pieauguši cilvēki arvien skaidrāk saprot vienkāršu patiesību: dzīve neizmainās līdz ar pulksteņa zvaniem vai jauna kalendāra atvēršanu. Nekas netiek automātiski “pārstartēts”. Nākamajā rītā mēs mostamies kā tas pats cilvēks ar savām domām, nogurumu un priekiem. Kad šī maģiskā ilūzija par tūlītējām pārmaiņām izgaist, pazūd arī nepieciešamība pēc tās rituālā pavadījuma.
Daudziem svētku laiks kļūst par īpaši smagu pārbaudījumu, jo tas pastiprina visas esošās emocijas. Ja cilvēks jūtas vientuļš vai iet cauri grūtam dzīves posmam, vispārējais “pienākums būt laimīgam” tikai pasliktina situāciju. Šādos brīžos atteikšanās no svinēšanas nav bēgšana, bet gan patiesas rūpes par savu mentālo veselību un sirdsmieru.
Kāpēc izvēle par labu mieram kļūst populāra?
Cilvēki nav pārstājuši mīlēt dzīvi vai prieku, viņi vienkārši ir noguruši no uzspēlētām emocijām. Mūsdienu cilvēks daudz asāk jūt viltojumu – gadījumus, kad prieks tiek tēlots un emocijas ir “parakstītas” pēc kalendāra.
Godīgums pret sevi: Jo nobriedušāks kļūst cilvēks, jo mazāk viņš ir gatavs piedalīties kolektīvā izrādē tikai tradīcijas pēc.
Iziešana no komercijas skrējiena: Svētki ir kļuvuši par smagu slogu maciņam un nerviem. Dāvanu salīdzināšana un “veiksmes stāstu” demonstrēšana daudziem šķiet nogurdinoša.
Vēlme dzīvot vienkāršāk: Atteikšanās no pompozām svinībām ļauj saglabāt enerģiju tam, kas patiešām ir svarīgs katru dienu, nevis tikai reizi gadā.
Galu galā svētku galvenā jēga ir prieks un atpūta. Ja to sniedz kluss vakars ar grāmatu vai vienkāršas vakariņas bez lieka trokšņa, tad tā ir vispareizākā izvēle. Svētki ir domāti cilvēkam, nevis cilvēks svētkiem. Izvēle nesvinēt ir veids, kā atgūt kontroli pār savu laiku un emocijām, neļaujot kalendāram diktēt, kā mums būtu jājūtas.
Lasi vēl: Cukurs spēcīgiem tomātu stādiem: kāpēc dārzkopji mēdz “pabarot” dēstus uz palodzes
Vai esat kādreiz pamēģinājuši pavadīt šos vakarus pilnīgā mierā, nedomājot par citu gaidām?
