Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdienas rītā ir uzsācis vērienīgas kratīšanas divās lielās Latvijas slimnīcās. Procesuālās darbības vienlaikus notiek “Ogres rajona slimnīcā” un Liepājas Reģionālajā slimnīcā.
Šī izmeklēšana nav tikai vietēja mēroga, jo KNAB šajā lietā cieši sadarbojas ar Eiropas Prokuratūru. Pašlaik slimnīcu vadība un amatpersonas ir atturīgas savos komentāros, norādot uz izmeklēšanas slepenību.
Liepājas pilsētas izpilddirektors Ronalds Fricbergs jau ir apstiprinājis, ka KNAB darbinieki tiešām strādā pilsētas lielākajā medicīnas iestādē. Viņš norādīja, ka tā ir daļa no oficiālas izmeklēšanas un tiesībsargājošās iestādes veic nepieciešamās procesuālās darbības. Detalizētāku ziņu par notiekošo šobrīd nav, jo slimnīcas valdes locekļi ir parakstījuši dokumentus par informācijas neizpaušanu. Tas nozīmē, ka jebkāda plašāka informācija par kratīšanu iemesliem pašlaik ir slēgta.
Tajā pašā laikā līdzīga situācija izveidojusies Ogrē. Ar “Ogres rajona slimnīcas” vadītāju Daini Širovu pagaidām nav izdevies sazināties, jo viņa mobilais tālrunis ir izslēgts. Tas sakrīt ar laiku, kad KNAB amatpersonas veic savu darbu slimnīcas telpās. Šāda rīcība – tālruņu izslēgšana vai nepieejamība – bieži vērojama brīžos, kad notiek operatīvās darbības, lai netiktu traucēta izmeklēšanas gaita.
Kāpēc lietā iesaistīta Eiropas Prokuratūra
Fakts, ka izmeklēšanā piedalās arī Eiropas Prokuratūra (EPPO), norāda uz lietas nopietnību un iespējamo saistību ar Eiropas Savienības naudas līdzekļiem. EPPO ir īpaša iestāde, kuras galvenais uzdevums ir uzraudzīt, kā tiek tērēti ES finanšu resursi. Viņi iesaistās gadījumos, kad rodas aizdomas par krāpšanu, korupciju vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kas skar visas Eiropas kopējās intereses.
Bieži vien šādas izmeklēšanas ir saistītas ar dažādiem projektiem, kuros piesaistīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums. Tā kā slimnīcas regulāri iepērk dārgu medicīnas aprīkojumu vai veic telpu remontus par ES naudu, tiesībsargiem var rasties jautājumi par šo iepirkumu godīgumu. Šobrīd nav zināms, vai kratīšanas ir saistītas ar kādu konkrētu iepirkumu vai amatpersonu rīcību, taču iesaistīto iestāžu līmenis liecina par nopietnām aizdomām.
Tuvākajās stundās un dienās sabiedrība, visticamāk, saņems vairāk informācijas no KNAB un Eiropas Prokuratūras preses dienestiem. Šobrīd galvenais uzdevums izmeklētājiem ir izņemt nepieciešamos dokumentus un datu nesējus, lai tos varētu rūpīgi analizēt. Slimnīcu darbs šādu procesuālo darbību laikā parasti netiek apturēts, taču vadības līmenī valda neziņa par tālākajiem soļiem.
Ogres mēra pēkšņā atkāpšanās šajā pašā dienā, lai gan pamatota ar veselības stāvokli, pilsētā radījusi papildu runas un spekulācijas. Kamēr tiesībsargi klusē, iedzīvotāji un slimnīcu darbinieki gaida oficiālus paskaidrojumus. Svarīgi atcerēties, ka kratīšanas ir tikai pirmais posms izmeklēšanā, un tas nebūt nenozīmē, ka kāda persona jau ir atzīta par vainīgu. Tikai pēc visu faktu apkopošanas varēs spriest par lietas patiesajiem apmēriem un iesaistīto pušu atbildību.
