Stiprā un atklātā Elēna Golunova runā par tēmām, no kurām ikdienā bieži izvairāmies, taču brīdī, kad no dzīves aiziet kāds tuvs cilvēks, šīs zināšanas kļūst īpaši nozīmīgas
Intervētājs jautā: „Mēs jau pieskārāmies tam, ko ir pareizi ielikt aizgājējam līdzi un kāds apģērbs viņam jāvelk. Bet kā ir ar citiem aspektiem – kādas vēl nianses ir jāņem vērā, lai visu izdarītu pareizi un tas turpmākajā dzīvē netraucētu? Jūs jau minējāt piemēru par rūpīgi salocītām drēbēm un apaviem, kas nesaspiež. Vai ir vēl kādi svarīgi momenti?”
Golunova atbild:
„Ir kāda ļoti nozīmīga lieta – nekādā gadījumā nelieciet aizgājējam līdzi fotogrāfijas, draugu attēlus vai ko tamlīdzīgu, it kā sodam vai cita iemesla dēļ. Ja vēlaties gūt palīdzību no aizgājušajiem, nav nepieciešams uzkraut sev šādu grēku. Pēc atvadu ceremonijas vienmēr var aiziet, pielikt roku un izrunāties – pastāstīt, piemēram, ka sapņos kaimiņš nedod mieru: ‘Redzi, tāds viņš mums bija, bet man tagad neļauj gulēt.’ Citādi paliksiet ar vainas sajūtu.”
„Bieži vien šādi rīkojas tikai peļņas vai apšaubāmu mērķu dēļ – lai fotogrāfija ‘darbojas’. Ir arī visādi tehniski paņēmieni, kad kāds kādu ievilka vai pierunāja, izmantojot aizgājēju savām interesēm. Tā ir muļķība – gan profesionāli tas neko nedod, gan morāli tas ir nepieņemami.
Laikam ejot, cilvēks pats pārdomā notikušo un savā prātā ‘atšķetina’ šīs lietas, tāpēc svarīgi to apzināties. Ja gribat patiesi lūgt palīdzību no aizgājušajiem, pastāv normāls, vienkāršs un – pievērsiet uzmanību – bezmaksas ceļš. Tas ir pats būtiskākais.”
Par aizgājēja mantām
„Neatkarīgi no apstākļiem, līdz 40. dienai viss ir jāizdara, jo šis laiks ir ļoti nozīmīgs. Kad cilvēks aiziet, līdz 9. dienai tuviniekiem jāpaliek vienotiem šajā situācijā. Negribu neko sliktu teikt par saviem vecākiem – viņi bija šķīrušies, bet atvadīties no manas vecmāmiņas atnāca abi.
Lasi vēl: Pastāstīšu kāpēc es vairs nekad un neko neaizdodu savām draudzenēm – jā, tas skan traki, bet tā ir
Tomēr visu organizēšanu un piemiņas lietas darīju es, kamēr viņi pa to laiku meklēja dokumentus, krājgrāmatu un mantojuma lietas. Nesaku, ka tas bija ļauni, bet – kā mēdz teikt – tas tur augšā viņiem būs tiesnesis. Svarīgākais ir saglabāt cilvēcību un neļaut mantkārībai ņemt virsroku.
Mantai pienāks savs laiks – paspēsiet to sadalīt. Bet bieži vien cilvēki steidzas, rokās bāž skapjos, meklē, un aizgājējs vēl nav pat ‘tur’ nonācis, bet jau viss griežas kā propellers. Tas ir ļoti traki. Šāda rīcība neļauj cilvēkam mierīgi pāriet uz vieglāku pasauli. No 9. līdz 40. dienai ir pats nozīmīgākais brīdis, kad notiek pāreja.
Ja mantas netiek savlaicīgi sakārtotas, aizgājējam tas izklausās kā nepārtraukts sauciens pēc viņa. Vienkārši sakot – vienu pievelk viena lieta, otru cita, un tas attiecas uz aizgājušo dvēselēm. Bet jūsu sēras viņam šajā procesā netiek par palīgu, tieši otrādi – tās tur viņu klāt pie jums, liedzot doties prom.
Līdzi jāieliek brilles (ja tādas lieto), ķemmīte, kabatlakatiņš, sīknauda, ja izmantoja tas spieķītis. Ja patika lasīt tad var ielikt kādu viņa iecienītā laikraksta vai žurnāla numuru vai grāmatu. Kāds liek iemīļoto pīpi, kāds blašķīti. Savukārt ja cilvēks bijis saldummīlis, līdzi var ielikt kādu konfekti vai citu našķi.
Vārdu sakot, jums kā tuvākajam, būtu jāzina, kas ir tās iemīļotās lietas, ko viņš izmantoja visbiežāk un bez kā viņš neiztiktu pat tur.
Pēdējā aizgājējam līdzi dodamo lietu kategorija ir dziļi personīgas lietas. Tās varētu būt vēstules.
Pastāv arī dažādi ieteikumi, no kuriem lielai daļai pat nav loģiska skaidrojuma. Viens no tiem skan tā – atnākot no atvadām, jānoģērbj visas drēbes, kas to laikā bijušas mugurā, un jāizmazgā, jo tas palīdzēšot noņemt negatīvo enerģiju.
Lasi vēl: Līgavainis devās iznest atkritumus un pazuda, sešus mēnešus vēlāk pie durvīm atskanēja zvans…
Tas ir ļoti būtisks process. Mūsu uzdevums ir netraucēt. Atbrīvošanās no lietām ir gluži kā ceļa attīrīšana no akmeņiem vai zariem, lai pāreja varētu notikt pareizi un viegli. Lai jums visiem šis laiks būtu pēc iespējas vieglāks. Protams, gribas paturēt, parunāt, bet ir svarīgi izprast arī aizgājēju. Neturiet viņu – ja ne sevis, tad vismaz viņa dēļ.”
