Mēs bieži domājam par nākotni — par darbu, ģimeni, labsajūtu un sasniegumiem. Bet, kļūstot vecākiem un atskatoties uz dzīvi, cilvēks sāk labāk saprast, kas patiesībā bijis svarīgi. Interesanti, ka daudzi nonāk pie līdzīgiem secinājumiem.
Zinot tos jau tagad, varam dzīvot apzinātāk un pieņemt gudrākus lēmumus.
Ko rāda pētījumi
Kvīnslendas Universitātes psihologi un citi eksperti 2018. gadā aptaujāja gados vecākus cilvēkus un secināja, ka biežākie pārdomu avoti ir nepiepildīti sapņi, attiecību zudums un nepietiekama rūpe par labsajūtu. Līdzīgus rezultātus sniedza arī amerikāņu sociologa Karla Pillemera pētījums Legacy Project, kurā piedalījās vairāk nekā tūkstotis senioru.
1. “Pārāk daudz laika veltīju darbam”
Daudzi atzīst, ka, cenšoties veidot karjeru un pelnīt, bieži aizmirst par vienkāršām dzīves lietām — pastaigām ar bērniem, tikšanos ar draugiem, atpūtu ar ģimeni. Darbs ar laiku mainās, bet kopā pavadītais laiks un atmiņas par tuvajiem paliek visvērtīgākie.
Kā to mainīt: iemācīties atteikties no liekiem darbiem, prast noteikt prioritātes un atvēlēt laiku ģimenei un lietām, kas sagādā prieku. Svarīgākais nav nevainojams CV, bet gan iekšējais līdzsvars.
2. “Reti runāju par to, ko jutu”
Daudzi cilvēki ar gadiem saprot, ka bijuši pārāk atturīgi — nav pateikuši labus vārdus, nav atvainojušies vai parādījuši, cik kāds bijis svarīgs. Šīs neizteiktās domas saglabājas ilgi.
Ko darīt citādi: runājiet atklāti — pateicība, labestība un uzmanība nekad nav par daudz. Labāk pateikt šodien, nekā klusēt pārāk ilgi.
3. “Pārāk reti domāju par savu labsajūtu”
Daudzi atzīst, ka ikdienas steigā atliek rūpes par sevi — gan atpūtu, gan veselīgus ieradumus. Tikai vēlāk kļūst skaidrs, cik daudz spēka un prieka dod vienkāršas lietas.
Ko darīt citādi: sāc ar mazumiņu — pastaigu, veselīgu maltīti vai ūdens glāzi dienas laikā. Mazie soļi palīdz saglabāt līdzsvaru un enerģiju.
4. “Es pārāk reti uzdrošinājos”
Pētījumi rāda — cilvēki biežāk pārdomā neizmantotās iespējas, nevis kļūdas. Bailes mainīt dzīvi, ceļot vai sākt ko jaunu bieži liedz pieredzi, kas varētu atnest prieku un piepildījumu.
Ko darīt citādi: negaidiet ideālu brīdi. Sāciet ar maziem soļiem — un pats process atnesīs pārliecību un gandarījumu.
5. “Es pamazām attālinājos no tuvajiem cilvēkiem”
Dzīve, darbs, dažādi uzskati vai nelieli strīdi mēdz padarīt kontaktus retākus. Ar gadiem daudzi saprot, cik svarīgi ir saglabāt saikni ar tiem, kas bijuši blakus visu mūžu.
Kā to mainīt: uzturiet attiecības un atcerieties par savējiem. Piezvaniet draugam, uzrakstiet brālim vai māsai, pavadiet laiku ar bērniem un mazbērniem — šie mirkļi kļūst par vissvarīgākajiem atmiņām nākotnē.
Noslēgumā
Gados vecāki cilvēki atzīst — svarīgākais dzīvē nav mantas vai sasniegumi, bet iespējas būt tuvumā, pateikt labus vārdus un izmēģināt jauno. Šī ir mācība, ko vērts atcerēties katram no mums.
