Manā nedēļas iepirkumu sarakstā vienmēr ir skābais krējums. Bet šodien stāsts būs nevis par pašu krējumu, bet gan par to, kas paliek pāri pēc tā. Jā, jā — tās mazās plastmasas vāciņš, kas agrāk bez žēlastības lidoja atkritumu spainī, bet tagad rūpīgi tiek glabāts uz palodzes.
Man ir vesela sistēma, kā tos izmantot. Pastāstīšu visu pēc kārtas — varbūt kādam noderēs. Tikai brīdinu uzreiz — mana pieeja nav zinātniska, bet praktiska, no dzīves. Viss pārbaudīts uz savas ādas un apstiprināts kaimiņu lokā.
Sēklu sēšanai domāta formiņa
Dārzā es izmantoju šos vāciņus kā mini stādiņu podiņus uz palodzes. Ielēju tur mazliet zemes, uzlaistu ūdeni — un tikai jāskatās, kā izaug loki vai baziliks. Īpaši ērti martā, kad stādiņi vēl maigi un neprasa daudz rūpju. Uz vāciņa ar marķieri atzīmēju, kas kur aug — un viss ir sakārtots.
Mana brālēna sieva Tamāra kādu pavasari atnāca ciemos, ieraudzīja šo “stādiņu dārziņu” un lūdza pāris vāciņus. Tagad viņas palodzē ir īsts botāniskais dārzs — viss no vāciņiem.
Vāciņš atvērtām burkām
Atverot burku ar olīvām, metāla vāciņš ir izliekts un vairs nevar aizskrūvēt vaļā. Vai arī burka ar ievārījumu, kurai vāciņš vairs negriežas vaļā. Ko darīt? Paņemu skābā krējuma vāciņu, apgriežu otrādi un pārklāju burkas augšu. Vāciņi ar piemērotu diametru turas lieliski, bet, ja nedaudz par mazu — uzlieku pārtikas gumiju virsū. Viss — hermētiskums garantēts.
Pieredze ar pelmeņu mīklas veidošanu
Mūsu ciematā katru vasaru notiek pelmeņu maratons — mīkla, pildījums, pāris kefīra pudeles un obligāta diskusija par to, kurš rullītis ir labāks — glāze vai krējuma vāciņš. Nu, ar vāciņu sanāk taisnāk. Tā malas ir nedaudz noapaļotas, mīkla nerplīst, un diametrs ir ideāls — tieši vienam pelmenim. Glāzes malas ir asas, un stiklu žēl — ja to saplēs, tad nevienam nav prieka un sākas septiņu gadu neveiksmes.
Aizsardzība pret traipiem zem pudelēm un burkām
Jums zināms, kā tas mēdz būt: ieliec pudeli ar eļļu vai etiķi skapī — pēc pāris dienām plaukts pilns ar taukainiem traipiem.
Tagad es zem šādām pudelēm lieku krējuma vāciņu. Pilīte izkrīt tieši vāciņā. Izņemu, izmazgāju — un viss. Nav jāskrubina finieris, nav jāmaina plaukts.
Pamats svecei
Mūsu mājās vienmēr ir pāris svecītes „uz visiem gadījumiem”. Gaisma laukos ir kaprīza lieta. Tātad, likt sveci tieši uz galda ir risks — vasks tek, pil, pēc tam jāšķaida. Bet vāciņš ir glābiņš. Tas savāc vasku un pasargā galdu. Īpaši ērti ar biezākiem vāciņiem — piemēram, no biezpiena trauciņiem tie arī labi der. Galvenais — neatstāt sveci bez uzraudzības, tas jau pašsaprotami.
Lasi vēl: “Kad paslēptais vairs neslēpjas: zvaigžņu vēstījums 2025. gada augustam”, visām zodiaka zīmēm
Organizators
Darbnīcā vienīgi sīkumaini sīkrīki — uzgriežņi, skrūvītes, paplāksnītes, nagliņas. Agrāk visu glabāju kastēs, tagad izkārtoju pa vāciņiem. Redzams, kur kas ir. Un, ja kaut ko vajag pārnest — paņemu vāciņu un nesu. Nesen jaunākais dēls man iedeva vecu IKEA skapīti, un atvilktnē tagad ir kārtīgas rindiņas vāciņu ar saturu, kas uzrakstīts ar marķieri. Skaistums vienkārši!
Skudru lamatas
Atver durvis zem izlietnes vasaras mājā — un tur notiek rosība. Īpaši pavasarī. Cīņā ar skudrām palīdz vienkārša sastāvdaļa: borskābe, cukurs un nedaudz ūdens — visu samaisa un ieliek vāciņā. Novieto tur, kur pamanīts „rosīgums”. Pēc divām dienām — klusums.
Gurķu sagatave ziemai, kas vienmēr izdodas: 35 burkas no 5 partijām, glabājas droši pat skapī
Protams, ne uz mūžu, bet glābj. Un izmaksā nieka lietu — borskābe maksā ap 9 rubļiem iepakojumā, vāciņš vispār bez maksas.
Sēklu vākšanas konteineris
Kad vasaras darbi dārzā tuvojas beigām, es vācu sēklas — gurķiem, dillēm, bazilikam, ābolu skābenēm un citiem augiem, tikai savējām, nevis no veikalā pirktām paciņām. Kur tās glabāt? Tieši tā — vāciņos. Ar marķieri uzrakstu, nolieku uz palodzes žūt, pēc tam iepakoju burciņā, sakārtots pa šķirnēm.
Lasi vēl: Ar šo šķīdumu es laistu burkānus augustā- sakņaugi izaug lieli un saldi
Ērti un kompakti. Piedāvāju tā darīt arī Ludmilai— kaimiņa sievai. Sākumā viņa nosmīnēja, bet tagad pati raksta: „dille agrā”, „burkāns vēlākais”.
