17. decembris tautas kalendārā apvienoja ikdienas novērojumus, ziemas realitāti un garīgās tradīcijas. Barbaras diena simbolizēja ziemas pāreju, ģimenes labklājību un sieviešu gudrību, bet aizliegumu un noteikumu ievērošana palīdzēja pasargāt māju un tuviniekus.
Šodien šis datums joprojām izraisa interesi, atgādinot par pagātnes un tagadnes saikni, par rūpēm par mājokli un uzmanību pret apkārtējiem.
Datuma 17. Decembra nozīme tautas kalendārā
17. decembris tautas kalendārā tika atzīmēts kā Barbaras diena — godinot Svēto Barbaru, kura bija sieviešu, mājas pavarda un mātes lomas aizbildne. Šo dienu dēvēja arī par “Barbaras salu”, jo uzskatīja, ka tieši no decembra vidus iestājas īsti ziemas aukstumi, sniegputenis un sals.
Tautas tradīcija šo datumu saistīja ar sieviešu sfēru: rūpēm par māju, bērnu audzināšanu un ģimenes labklājības uzturēšanu. Diena kalpoja kā atgādinājums par pavarda, miera un harmonijas saglabāšanas svarīgumu mājā, kā arī par uzmanību pret radiniekiem un kaimiņiem.
Galvenie aizliegumi un ierobežojumi
Barbaras dienā pastāvēja stingri aizliegumi, kas bija vērsti uz ģimenes un mājas aizsardzību. Cilvēkiem neieteica doties tālos braucienos vai pastaigās pēc saulrieta, lai nepakļautu tumsā.
Strīdi un apvainojumi tika uzskatīti par īpaši kaitīgiem; šo normu pārkāpšana varēja nest neveiksmes visai ģimenei.
Smags fizisks darbs, amatniecība, veļas mazgāšana un vērpšana arī bija aizliegta, jo uzskatīja, ka jebkādi “darba pūliņi” var atnest kaites.
Vienlaikus neiesaka slinkot, bet aktīvas, steidzīgas darbības tika uzskatītas par nevēlamām.
Īpaša uzmanība tika pievērsta drošībai: darbs ar asiem priekšmetiem un traukiem.
Kāpēc šie aizliegumi radušies?
Šo ierobežojumu saknes izskaidrojamas ar praktisku un garīgu iemeslu kombināciju. Tāls ceļš un aktīva darbība ziemā nes reālas kaites aukstuma un tumsas dēļ, bet smags darbs var kaitēt sievietēm, kuras šajā gada laikā bija visneaizsargātākās.
Strīdu un negatīvu vārdu ierobežojumi tika skaidroti ar vēlmi saglabāt mājas labklājību un aizsargāt ģimeni, īpaši ziemas svētku laikā, kad uzskatīja, ka pasaules spēki ir īpaši aktīvi. Šie aizliegumi atspoguļoja senču vēlmi apvienot veselo saprātu ar maģiskiem priekšstatiem, aizsargājot māju un ģimeni no ziemas laika kaitēm.
Lasi vēl: Ko sēt pēc pirmā sniega decembrī, lai iegūtu agru ražu
Ko ieteicams darīt šajā dienā
Neskatoties uz aizliegumiem, pastāvēja arī ieteikumi rīcībai. Sievietēm bija jāpievērš uzmanība mājai, jātīra, jāgatavo un jārūpējas par ģimeni.
Rokdarbi, izšūšana un adīšana tika uzskatīti par labvēlīgiem nodarbošanās veidiem, kas piešķir izstrādājumiem īpašu “spēcīgu” enerģētiku un aizsargā māju.
Lūgšanās Svētajai Barbarai lūdza ģimenes aizsardzību un labklājību, un palīdzība trūcīgajiem, īpaši bērniem, tika uzskatīta par labvēlīgu darbu.
Saimniecībā gatavoja saldumus, cepa piparkūkas un cienāja mājdzīvniekus, ticēdami, ka tas nes veiksmi un aizsardzību.
17. decembra ticējumi un to skaidrojums
Tautas ticējumi 17. decembrī bija cieši saistīti ar dabu un laika apstākļiem.
Skaidras dienas debesis vēstīja par salu vakarā.
Eglīšu zari, kas noliekušies pie zemes, — sniegputeni vai vētru.
Dūmi no krāsns skursteņa, kas ceļas tieši uz augšu, nozīmēja salu, bet tie, kas stiepjas gar zemi, — atkusni.
Sarkana saulrieta krāsa vēstīja par salu dienu, bet mākoņainība saulrietā norādīja uz sniegu.
Lasi vēl: Leģendārie salāti “Krabju”: noslēpumi, kas kardināli maina garšu
Silts, maigs laiks tika uzskatīts par labvēlīgu nākamajai linu ražai, bet dīkdienība, slinkums un slikti vārdi varēja atnest strīdus, kaites un neveiksmes visam nākamajam gadam.
