4. Nevarēja izvēlēties izglītību bērniem
Privātās izglītības iestādes PSRS vienkārši nepastāvēja – visiem bērniem bija jāiet parastā padomju skolā (citas vienkārši nebija), kur jau no agras bērnības sāka liet ausīs padomju propagandu ar stāstiem par Krupskaju un citiem komunistu varoņiem. Protams, mājās bērniem varēja stāstīt, ka tas viss nav taisnība, bet propaganda tomēr zināmā mērā darbojās un atstāja savas pēdas bērnu prātos. Var teikt, ka padomju valsts savā ziņā “paņēma” bērnus vecākiem, nedodot viņiem tiesības izvēlēties savu bērnu nākotni.
Es domāju, ka nav vērts teikt, ka Rietumos viss bija savādāk – bija daudz privātskolu un koledžu, kuras, pirmkārt, bija sertificētas ar augstu izglītības kvalitāti, otrkārt, tās savā starpā sacentās par bērniem, piedāvājot dažādas interesantas programmas. Galu galā bagātās ģimenes varēja atļauties mācīt savus bērnus mājās – skolotāji vienkārši nāca pie viņiem un pasniedza stundas.
5. Cilvēki nevarēja nodarboties ar pašrealizēšanos
PSRS faniem bieži patīk runāt par to, kādas brīnišķīgas filmas un grāmatas bija PSRS, vienlaikus aizmirstot atbildēt uz vienu vienkāršu jautājumu – kāpēc tas viss tā bija? Pat ja mēs iedomājamies, ka PSRS patiešām tika izdotas labas grāmatas, kas mācīja domāt, spriest un attīstīties (kas, protams, tā nav), man gribētos jautāt – kāda tam bija jēga?
PSRS cilvēks ar šīm zināšanām nevarēja izdarīt absolūti neko – tās nekādā veidā neuzlaboja viņa dzīvi, nepadarīja viņu bagātāku, nenesa laimi tuviniekiem – viņš varēja tikai bezmērķīgi salikt un izjaukt radioaparātus un atrast jaunus pārsteidzošus izmantošanas veidus zilajai izolācijas lentai.
Paskaties sev apkārt – uz sienām, uz grīdu, uz griestiem. Viss, ko jūs redzat apkārt, kas atrodas jūsu istabā un ko jūs izmantojat, lasot šo rakstu – visu ir radījuši cilvēki, un 99% no tā nav izdomāts PSRS. Bet Rietumos cilvēki par dažādiem, pat sadzīviskiem izgudrojumiem nopelnīja lielu naudu.
Pat tāda situācija, kad ģimene vienkārši smagi strādā līdz 50 gadu vecumam, nopelna kapitālu un pēc tam vēl 30 vai pat 40 gadus bauda dzīvi, dzīvojot no procentiem un ceļojot – PSRS bija pilnīgi neiespējama. PSRS nebija ne runas par pašrealizāciju – lielākā daļa strādāja garlaicīgos un neinteresantos darbos, un dzīves otro pusi “izdzīvoja” no niecīgas pensijas …
Tā tas bija.
Dalieties savās pārdomās komentāros!