Tiesu prakse periodiski paplašinās ar jauniem piemēriem, kad pārdevēji nosaka nelikumīgus ierobežojumus pircējiem. Es minēšu vairākus ilustratīvus lēmumus no iepriekšējiem gadiem.
1. Preču iegādi nevar aizliegt par cenu, kas norādīta pārdevēja tīmekļa vietnē vai parakstītajā līgumā
Individuālais komersants savā tīmekļa vietnē ievietoja informāciju par iespēju iegādāties biļetes uz vairākiem autobusu maršrutiem, ieskaitot braukšanas maksu. Tomēr, kad persona nolēma iegādāties biļeti autoostas kasē, cena izrādījās par pāris eiro augstāka nekā tiešsaistē norādītā cena.
Viņš iesniedza sūdzību, kas konstatēja, ka uzņēmējs ir pārkāpis patērētāju tiesības uz pilnīgu un precīzu informāciju par preci vai pakalpojumu. Uzņēmējs iesniedza prasību tiesā, lūdzot atcelt lēmumu, apgalvojot, ka tīmekļa vietnē ir ietverta atruna par biļešu iegādi autoostas kasē: cena var atšķirties no tīmekļa vietnē norādītās, jo tajā ir iekļauta aģentūras maksa.
Tomēr tiesa atbalstīja lēmumu, norādot, ka informācijai jābūt skaidrai patērētājiem un tai nav nepieciešama papildu aģentūras līguma un visu cenu noteikšanas nianses izpēte. Citā strīdā tiesa atzina par spēkā neesošu automašīnas pirkuma līguma klauzulu, kas noteica pārdevēja tiesības vienpusēji paaugstināt preces cenu, ja valūtas kurss palielinās par vairāk nekā 10%.
Saskaņā ar likumu cena ir būtisks līguma ar patērētāju noteikums, un tās vienpusēja maiņa nav atļauta.
2. Dāvanu sertifikātu atmaksu nevar aizliegt bez pirkuma apliecinājuma
Smaržu veikals atteicās atmaksāt klientam dāvanu sertifikātu, atsaucoties uz atmaksas nosacījumu neievērošanu: veikala noteikumi pieprasīja pasi un pirkuma apliecinājumu (čeku vai vismaz liecinieka liecību), un atmaksa tiek veikta tikai uz karti, kas izmantota maksājuma veikšanai.
Tomēr tiesa nepiekrita šiem nosacījumiem, konstatējot patērētāju tiesību pārkāpumu:
– dāvanu sertifikātu nevar pielīdzināt precei; samaksa par to ir tikai avansa maksājums par precēm, kuras nākotnē varēs iegādāties ar sertifikātu.
Turklāt šīs preces var iegādāties gan sertifikāta pircējs, gan jebkurš cits pilsonis. Tāpēc prasība tiem, kas vēlas atgriezt sertifikātu, apstiprināt pirkumu, ir nepamatota izvairīšanās no atmaksas.
3. Piekļuvi veikala tirdzniecības zālei nevar liegt, neizejot cauri pretaizdzīšanas drošības kontrolpunktam
Veikalam draud ievērojams sods, ja tas atsakās ielaist pircēju ar elektrokardiostimulatoru tirdzniecības zālē, neizejot cauri tā sauktajam pretaizdzīšanas drošības kontrolpunktam. Ja elektrokardiostimulatora lietošanas instrukcijā ir norādīta kontrindikācija, piemēram, caurlaišana caur pretaizdzīšanas sistēmas radīto elektromagnētisko lauku, klientam ir visas tiesības pieprasīt piekļuvi precēm, neizejot cauri šim kontrolpunktam.
Nesen pieņemtā lēmumā tiesa atzina šīs pircēja tiesības, taču ņēma vērā, ka, reaģējot uz pilsoņa lūgumu, apsargs piedāvāja viņam iekļūt veikalā caur avārijas izeju. Pilsonis atteicās un iesniedza sūdzību.
4. Preces atgriešana un pilnas naudas atmaksas saņemšana nav aizliegta
Pārdošanas līgumā, ko viens automašīnu tirgotājs piedāvāja klientiem, bija iekļauta šāda klauzula: “Ja pircējs atsakās pildīt līgumu un ja pārdevējs nav vainīgs, pārdevējam ir tiesības no transportlīdzekļa cenas atskaitīt summu, kas vienāda ar vismaz 5% no summas, ko pircējs samaksājis kā atlīdzību par saviem izdevumiem, izsniedzot atmaksu.”
Tomēr tiesa atzina šo nosacījumu par nelikumīgu, jo likums paredz pircējam tiesības jebkurā laikā pirms tā parakstīšanas atteikties no pirkuma un pārdošanas līguma, un šādā gadījumā pārdevējam ir pienākums atgriezt saņemtos līdzekļus.
Atlīdzināmi ir tikai tie izdevumi, kas pārdevējam jau radušies saistībā ar līguma izpildi. Tomēr pārdevējam šie izdevumi ir jāpierāda, un to apmēru līgumā nevar noteikt iepriekš.
“Veikals nepieņem jūsu naudu? Nekādas naudas — tā nav klienta problēma! Uzziniet, kā aizsargāt savas tiesības.”
Izklausās pazīstami? Jūs stāvat pie kases ar 50 eiro banknoti, un kasiere aizkaitināti izplūst: “Vai jums nav sīknaudas? Nav sīknaudas!” Vai vēl ļaunāk, pieprasa, lai jūs nopirktu kaut ko citu, lai to “samainītu”. Beidz! Tas ir tiešs jūsu tiesību pārkāpums. Kasiera sīknaudas trūkums nav jūsu problēma, bet gan viņu administratīvais pārkāpums, par kuru var uzlikt naudas sodu. Izdomāsim, kāpēc tas tā ir un ko jūs varat darīt.
Kāpēc veikalam IR JĀpieņem jūsu skaidra nauda, pat ja viņiem “nav sīknaudas”
Aizmirstiet frāzi “Mums nav sīknaudas” — 2025. gadā tā izklausās pēc attaisnojuma neprofesionalitātei. Šeit ir galvenie iemesli, kāpēc sīknaudas pieprasīšana ir jūsu juridiskais instruments:
Lasi vēl: Pastāstīšu kā viegli un garšīgi pagatavot maltās gaļas pīrāgu: vīrs parasti prasa papildporciju
Veikals nav banka, bet gan sabiedriskais pakalpojums. Saskaņā ar pantu veikalam ir pienākums apkalpot visus klientus vienādi. Atteikšanās pārdot preci atlikuma trūkuma dēļ ir nelikumīga atteikšanās slēgt publisku līgumu. Tas ir līdzīgi kā autobuss, kas jūs atraida, jo vadītājam vairs nav biļešu.
Atlikums ir uzņēmuma atbildība. Kases aparātu ekspluatācijas standarta noteikumu. Ja atlikuma nav, tā nav kasiera, bet gan viņa vadītāja vaina, kurš ir pārkāpis kases aparāta ekspluatācijas noteikumus. Cenu zīme ir publisks piedāvājums. Izvēloties preci ar cenu zīmi, jūs pieņemat veikala piedāvājumu.
Atteikšanās pieņemt maksājumu par norādīto cenu ir rupjš likuma “Par patērētāju tiesību aizsardzību” (turpmāk tekstā – Patērētāju tiesību aizsardzības likums) panta pārkāpums. Jums ir visas tiesības pieprasīt, lai prece tiktu pārdota par cenu, kas norādīta uz cenu zīmes, nevis par summu, kas ir “ērta kases aparātam”. Tabula: Pārdevēja atbildība par skaidras naudas maksājumiem
