Dvēsele nespēj rast mieru
Ja aiziešana mūžībā bija negaidīta, dvēsele var palikt starp pasaulēm. Tā ir zaudējusi ķermeni, taču nespēj pieņemt savu aiziešanu un klīst pa zemi, cenšoties saprast notikušo. Šī ir samērā izplatīta teorija, kuru garīdznieki neapstrīd. Šādas dvēseles var kļūt par spokiem un pat tiešām piedzīvot lielas ciešanas.
Ja esi ticīgs cilvēks, vari iededzēt sveci par godu aizgājējam un pasūtīt lūgšanas. Ja neesi saistīts ar konkrētu baznīcu un attiecībā uz reliģiskiem rituāliem tev ir neitrāla pieeja, pietiks, ja lūgsies pie augstākajiem spēkiem, lūdzot palīdzību aizgājējam atrast mieru un atstāt šo pasauli. Šīs lūgšanas var būt jebkādā formā, un tās ir vienlīdz nozīmīgas.
Informācijas trūkums
Ezotēriķi cenšas mierināt tos, kuri uztraucas, ka aizsaulē aizgājušais tuvinieks varētu būt aizvainots vai dusmīgs. Viņu uzskats ir, ka nelaiķis nenāks sapņos bez iemesla. Ja nav svarīgas informācijas, ko viņš vēlas sniegt, un tev nedraud briesmas, tad aizgājējam nav nekādu iemeslu parādīties sapņos.
Viņi nenāks tikai, lai vienkārši parunātu, lai arī cik ļoti tu to vēlētos. Tādējādi, ja aizgājējs neparādās sapņos, tas liecina, ka viņam klājas labi – viņš ir atradis savu vietu, dvēsele ir pārtraukusi klīst un turpina pastāvēt jaunās pasaulēs. Ja tu viņu neredzi sapņos, tas nav nekas slikts. Saglabā viņa atmiņu fotoattēlā un savās domās, jo tā būs pareizāk.
Velna mahinācijas
Dažkārt tiek uzskatīts, ka Velns var izmantot aizgājušo tēlus, lai radītu cilvēkam ciešanas un mocības. Ja sapņi par nelaiķi kļūst pārāk bieži, tas var liecināt par sātana uzbrukumu. Šādā gadījumā tiek ieteikts iegūt svēto ūdeni, apmeklēt baznīcu un lasīt lūgšanas, lūdzot Visaugstākajam spēku cīņai ar tumšajiem spēkiem.
Svarīgi ir nepieķerties šādai argumentācijai, jo mistika nav zinātniski pierādīta, un akla ticība dēmonu esamībai arī nav pareiza. Ja mēs pieļaujam šādus uzskatus, tas var novest pie nevajadzīgas baiļu vai pārliecības radīšanas, līdzīgi kā stāsts par vācu meiteni Annelīzi Mišelu, kuru mācītāji mēģināja atbrīvot no velna, bet tas nebeidzās labi.
Nelaiķa neesamība sapņos, gluži pretēji, var liecināt, ka tumšie spēki viņu nespēj izmantot. Tas parasti attiecas uz laipniem un līdzjūtīgiem cilvēkiem, kuru dvēseles nav pakļautas velna mahinācijām. Tādi cilvēki, kuru dzīves ceļš ir bijis tīrs, var saglabāt mieru un pēc aiziešanas mūžībā palikt pasargāti no tumšajiem spēkiem.
Tātad – vai tas ir labi vai slikti, ja tu nesapņo par aizgājēju?
Daudzi eksperti šajā jautājumā ir vienisprātis. Tomēr garīdznieki, psihologi, ezotēriķi un mistiķi galvenokārt uzskata, ka tas ir ļoti labvēlīgs signāls. Vienlaikus bieži sapņi, kuros parādās aizgājušie, var negatīvi ietekmēt psihi, pat ja sapņa saturs šķiet pozitīvs.
Stress un trauksme nevar pozitīvi ietekmēt nervu sistēmu. Tuvinieka mūžībā aiziešana ir pieredze, kuru jāizdzīvo. Jā, tieši jāizdzīvo, nevis jāsamierinās ar to. Pieņem šo notikumu, izturi sāpes un uzskati tās par dabisku procesu.
Kaut arī tas var šķist nežēlīgi, dzīves beigas ir normāls un nepieciešams process, kas ir daļa no mūsu dzīves uz zemes. Atceries: ciešanas un pārmērīgas atmiņas nenāk tikai mums par ļaunu, bet tās arī traucē tiem, kas aizgājuši no mūsu pasaules. Netraucējiet viņiem un neļaujiet viņiem traucēt jūs.
Atmiņas un fotogrāfijas ir vienīgās vietas, kur dzīvo tie, kas vairs nav starp mums. Viņiem ir jauns ceļš, bet mums ir jāpabeidz šeit iesāktais ceļojums.
Bet kāda ir tava pieredze attiecībā uz sapņiem par tuviem cilvēkiem, kas tagad guļ kapu kalniņā? Priecāsimies, ja padalīsies raksta komentāros!
