Telefonkrāpniecība 2025. gadā joprojām ir nopietna problēma tieši pensionāriem. Nepārtraukti tiek pilnveidotas metodes, izmantojot uzticību valsts institūcijām
Mēs izanalizējām galvenās metodes, kuras tiek izmantotas
Piemaksas solījums pie pensijas
Viena no visizplatītākajām metodēm. Zvana pensionāram, uzdodoties par Sociālā fonda darbinieku. Viņš paziņo par it kā atklātu neuzskaitītu darba stāžu, kas ļauj būtiski palielināt pensiju. Lai noformētu pārrēķinu, tiek piedāvāts neapmeklēt nodaļu, bet vienkārši pa telefonu nosaukt bankas kartes rekvizītus un SMS kodu “pieteikuma apstiprināšanai”. Saņemot šos datus, iegūst piekļuvi līdzekļiem.
Atcerieties: īsti darbinieki nekad neprasa kartes rekvizītus pa telefonu. Visi nepieciešamie dati fondam jau ir pieejami. Pensijas pārrēķinam vienmēr jāvēršas personīgi nodaļā.
Izdomātas atlaides un pabalsti
Zvana, uzdodoties par darbiniekiem, un sola noformēt papildu pabalstus, piemēram, būtiskas atlaides komunālo maksājumu apmaksai. Lai “pierakstītos uz pieņemšanu” vai apstiprinātu atlaides statusu, viņi prasa nosaukt numuru un SMS kodu. Šie kodi bieži tiek izmantoti piekļuvei kontam portālā “Valsts pakalpojumi”.
Saņemot šādus zvanus, nekavējoties pārtrauciet sarunu. Informāciju par pabalstiem precizējiet, zvanot uz sava vietējā MFC, sociālās aizsardzības iestādi vai administrāciju.
Mīts par “drošo kontu”
Šī metode ir visbīstamākā, jo tiek izmantoti vairāki zvani un psiholoģisks spiediens. Vispirms pensionāram zvana it kā no “Valsts pakalpojumu” portāla vai bankas un paziņo par aizdomīgām aktivitātēm: vairākiem kredītvēstures pieprasījumiem vai liela kredīta noformēšanu viņa vārdā. Pēc tam informāciju “apstiprina” bankas “menedžeris”. Tālāk zvans tiek novirzīts uz “Centrālās bankas speciālistu” vai “tiesībsargu”, kurš pārliecina, ka uzkrājumi ir apdraudēti. Vienīgā glābšanās – nekavējoties pārskaitīt visus līdzekļus uz īpašu “drošo kontu”.
Patiesībā šo kontu kontrolē viņi paši. Atcerieties: jēdziens “drošs konts” aizsardzībai neeksistē. Neviena valsts iestāde vai banka neprasīs pārskaitīt visus līdzekļus uz citu kontu to “glābšanai”.
Preču uzspiešana, izliekoties par labumu. Šī metode ne vienmēr paredz tiešu piekļuvi bankas kontam, bet noved pie finansiāliem zaudējumiem. Tie sola neesošus laimestus loterijās, kurus var saņemt tikai pēc dārga un bezjēdzīga produkta iegādes. Vai arī uzspiež “brīnumlīdzekļus” par pārmērīgām cenām.
Cits variants: vizītes mājās, uzdodoties par komunālo pakalpojumu darbiniekiem. Viņi biedē ar neesošiem bojājumiem, kas it kā apdraud, vai ar sodiem par noteiktu ierīču (ūdens filtru, gāzes analizatoru) neesamību. Tad piedāvā iegādāties šīs ierīces par “izdevīgu” cenu.
Elektroenerģijas skaitītāju nomaiņa un turpmāks scenārijs
Ir fiksēts gadījums, kad pensionāram piezvanīja ar piedāvājumu bez maksas nomainīt elektroenerģijas skaitītāju. Lai “apstiprinātu pieteikumu”, tika prasīts nosaukt SMS kodu. Pēc tam sekoja zvans no “Valsts pakalpojumu” darbinieka, kurš “brīdināja” par nesankcionētu pārskaitījumu. Pēc noliedzošas atbildes pensionāru savienoja ar “banku”, kur “apstiprināja” līdzekļu izņemšanu un milzīga kredīta noformēšanu. Lai “atgūtu” līdzekļus, lika rakstīt iesniegumu, bet pēc ieskaitīšanas kontos – steidzami izņemt to un nodot “inkasatoriem”.
Rezultātā vīrietis zaudēja lielu summu. SMS kodus nekad nevajadzētu nosaukt svešiniekiem. Tie ir paredzēti tikai personīgai lietošanai, apstiprinot darbības banku lietotnēs vai portālā Valsts pakalpojumi.
Zaudējumu mērogs
Reāli gadījumi parāda milzīgas summas: Pensionārs zaudēja 8,7 tūkst. pēc vairākiem zvaniem par skaitītāju nomaiņu, kredītiem “glābšanu” caur “inkasatoriem”.
Vēl kāda iedzīvotāja pārdeva divus dzīvokļus, juvelierizstrādājumus, ikonas un pārskaitīja ietaupījumus uz “drošo kontu”.
Diemžēl šādu gadījumu ir daudz, un ziņas par tiem tiek publicētas gandrīz katru dienu. Veltiet dažas minūtes laika un izskaidrojiet saviem gados vecākajiem tuviniekiem, kā neiekrist viņu nagos. Zemāk sniegta īsa atgādne.
Kā pasargāt sevi un ko atbildēt
Pārbaudiet informāciju patstāvīgi. Pārtrauciet aizdomīgu zvanu. Zvaniet uz bankas oficiālo numuru, kas norādīts viņu mājaslapās vai dokumentos. Noskaidrojiet, vai tiešām zvanīja viņu darbinieki. Nekad neizpaudiet SMS kodus. Šie kodi ir atslēga. Tos pieprasa tikai šie darboņi. Īstas organizācijas to nedara.
Neizsniedziet skaidru naudu vai kartes kurjeriem. Nekādi “inkasatori” vai “pārstāvji” neņem naudu mājās. Ignorējiet stāstus par “drošiem kontiem”. Šāda jēdziena finanšu sistēmā nav. Pieprasījums pārskaitīt līdzekļus uz citu kontu ir signāls. Neticiet steidzamībai. Viņi spiež ar frāzēm “katra minūte svarīga”. Īstas problēmas tiek risinātas oficiāli un bez šādas steidzināšanas. Paņemiet pauzi, apspriedieties ar radiniekiem.
Nelaidiet svešiniekus mājā. Pārbaudiet apmeklētāju pilnvaras no komunālajiem dienestiem vai citiem, zvanot pārvaldniekam pa oficiālo telefonu. Apspriediet aizdomīgus zvanus ar tuviniekiem, lai kā arī teiktu neizpaust informāciju. Pastāstiet radiniekiem par jebkuriem neparastiem piedāvājumiem vai prasībām pa telefonu. Skats no malas palīdz atpazīt.
1. “Kur man jāpiebrauc jūsu birojā manā pilsētā?”
Parasti klausules otrā galā iestājas gara pauze vai neskaidra murmināšana par “tiešsaistes procedūrām”. Kāpēc? Tāpēc, ka vairums šo censoņu fiziski atrodas ārzemēs vai vispār nav ne jausmas par jūsu pilsētu. Īsts darbinieks vienmēr zina tuvākās filiāles adresi.
Pārbaudīts uz savas pieredzes: Man ir paziņa, kurai piezvanīja “no iestādes” un teica, ka pret viņu ierosināta lieta. Viņa mierīgi pajautāja nodaļas adresi, kur varētu personīgi atnākt un visu noskaidrot. Atbildē — klusums, pēc tam tikai signāltoņi.
2. “Nosauciet savus pilnos vārdus, amatu un dienesta numuru”
Bankas darbiniekam vai valsts iestādes pārstāvim ir pienākums spēt pilnībā iepazīstināt sevi. Ja cilvēks saka kaut ko līdzīgu “Andris no drošības dienesta” vai vienkārši izdomā uzvārdu, jūs to viegli varat pārbaudīt oficiālajā mājaslapā. Kā likums, izvairīsies no tiešas atbildes.
3. “Es tūlīt piezvanīšu uz jūsu bankas oficiālo numuru — tā taču nav problēma?”
Skatoties no malas, tas izklausās gandrīz nevainīgi, bet viņiem tas ir spriedums. Visas viņu “darbības” balstās uz steidzamības radīšanu. Ja jūs sakāt, ka piezvanīsiet bankai paši, uzreiz dzirdēsiet veselu attaisnojumu vilni: “nedrīkst pārtraukt savienojumu”, “darbība ir steidzama”, “ja noliksiet klausuli, līdzekļi tiks noņemti”.
Droši nolieciet klausuli. Neviena īsta banka vai valsts iestāde jūs nepārliecinās nepārbaudīt informāciju.
4. “Kā sauc jūsu nodaļu un kurš ir jūsu priekšnieks?”
Jo konkrētāks jautājums, jo sliktāk. Jebkurš īsts darbinieks zina, kur strādā, un kas ir viņa vadītājs. Šie “darbinieki” sāks izvairīties, izdomāt vai vienkārši ignorēt.
5. “Nosauciet pēdējās četras darbības manā kontā un es salīdzināšu”
Pat ja jums nav aplikācijas un nevarat to izdarīt, sakiet. Bankas darbinieks viegli identificē konta īpašnieku un redz viņa transakcijas (bet nekad neprasīs slepenu informāciju!). Turklāt šie zvanītāji par jūsu kontiem nezina pilnīgi neko un sāks uzreiz izvairīties, mainīt sarunas tēmu vai mēģinās novirzīt jūs citur.
Lasi vēl: Mājas kaimiņiene katru sestdienu gāja uz mežu ar lāpstu, vēlāk uzzināju, kāpēc…
Kāpēc bankas un valsts joprojām nevar uzveikt šo
Var padomāt: “Nu, ja problēma ir tik masveidīga, kāpēc tā vēl nav atrisināta?” Atbilde ir tāda kāda ir — šie zvanu centri bieži atrodas ārzemēs, valstīs, no kurām izvilkt zvanītāju ir gandrīz neiespējami. Bankas savukārt ir spiestas balansēt starp ērtībām klientiem un stingriem drošības pasākumiem.
Kāpēc mūs vispār “noķer” šādi zvani? Paradokss: mēs neuzticamies kaimiņiem, valdībai, ziņām, bet viegli noticam “balsij no bankas”, ko dzirdam pirmo reizi. Viss ir uzticībā autoritātei. Mēs esam pieraduši, ka līdzekļi — bankas, drošība — atbilstošās iestādes. Ja zvana “autoritatīva” balss, mēs bieži atslēdzam kritisko domāšanu.
Vēl viens iemesls — informācijas pārslodze. Mūsu smadzenes izvēlas “saīsinājumus” (jeb “šortkatus”), lai taupītu resursus: ja kāds runā pārliecinoši un atsaucas uz iestādi, šķiet, ka viņam var uzticēties. Tieši šo “caurumu” mūsu aizsardzībā arī izmanto šie it kā darbinnieki.
