Pašgatavota tomātu sula vienmēr ir atšķīrusies no veikalā pirktās. Tās garša bija bagātīga, bieza un neaizmirstama. Ko tādu nav iespējams aizmirst un var cerēt, ko tādu pagatavot mājās.
Noslēpums slēpjas vienkāršā sastāvdaļā, ko senāk pievienoja gandrīz katra gudra saimniece – parastajā selerijā.
Selerijas kāti vai lapas piešķir sulai raksturīgu aromātu un smalku pikantumu. Tieši šo garšu daudzi atceras no bērnības. Turklāt selerijas uzlabo tomātu dabisko garšu, padarot dzērienu harmoniskāku un līdzsvarotāku.
Vecajās receptēs bieži tiek izmantota tomātu, sāls, cukura un seleriju kombinācija. Dažreiz tika pievienotas nedaudz diļļu vai pētersīļu. Bet tieši selerijas tika uzskatītas par obligāti nepieciešamām. Tās garša tika saistīta ar mājas komfortu un vasaras sajūtām.
Interesanti, ka dažādos reģionos tika izmantotas dažādas auga daļas. Daži izmantoja lapas, citi – stublājus. Dažas saimnieces pat žāvēja zaļumus ziemas lietošanai.
Mūsdienu pavāri apstiprina – bez šīs sastāvdaļas sula ir pliekana. Selerijas piešķir dziļumu un svaigumu, nemaz nerunājot par to, ka padara dzērienu vērtīgāku. Galvenaisi ir panākt vienmērīgu sulas konsistenci, ko var izdarīt ar sulas spiedi vai blendera palīdzību.
Respektīvi, selerijas ne tikai uzlabo garšu, bet arī padara dzērienu veselīgāku. Tās satur B grupas vitamīnus, kāliju un ēteriskās eļļas. Šīs vielas atbalsta fizisko un arī garīgo labsajūtu.
Tomātu sula ar selerijām bieži tika pasniegta padomju ēdnīcās. Daudziem tā kļuva par bērnības gardumu. Mūsdienās šī recepte atkal nāk modē. Arvien vairāk cilvēku gatavo sulu pēc senām tradīcijām.
Tieši selerija parastu dzērienu pārvērš kulinārijas atmiņā. Tā piešķir dzīvīgu un atpazīstamu garšu, kā arī unikālu aromātu. Un katrs malks aizvedīs atpakaļ laikā, kad vasaras bija garākas un tomāti bija saldāki.
