Ticējumi un paražas ir svarīga tautas kultūras daļa. Protams, ir cilvēki, kas to noraida, sakot — tās ir vienkārši māņticības. Bet tad jau arī pasakas būtu tikai vakara stāsti bērniem, bet dzeja — dažas rīmes bez īstas jēgas. Vai tiešām tā ir?