Dzimšanas dienas rīts iesākās pavisam klusi – vīrs pat neko neteica, ne apsveikuma, ne mazas dāvaniņas. It kā jau nevajadzētu, bet iekšā bija tukšums. Toties darbā mani sagaidīja kā īstos svētkos – kolēģi ar kūku, smiekliem un pat sirsnīgām dāvaniņām lika man sajusties mīlētai un novērtētai.
Un tomēr… kaut kur dziļi iekšā sēdēja tā nepatīkamā sajūta – kāpēc pat mans vīrs nepiezvanīja?
Jo tuvāk vakaram, jo vairāk pārņēma sajūta, ka kaut kas tomēr pietrūkst.
— Zini,” kolēģe klusi iesāk, nedaudz pieklusinot balsi, “es šodien Liepājā redzēju tavu vīru… Viņš sēdēja kafejnīcā ar pušķi rokās un, izskatījās, ka gaida kādu.
Ilgi nedomājot, uzvilku mēteli un devos uz kafejnīcu — gribēju pārliecināties ar savām acīm.
Ļauj pastāstīt, kas tad īsti notika tālāk 👇
Ar Igoru esam kopā jau 25 gadus, un šajā laikā esmu jau pieradusi pie viņa īpašās izpratnes par dāvanām. Viņam vienmēr šķitis, ka labākā dāvana sievai ir kas tāds, ko var izmantot mājās – tējkanna, tosteris, trauku komplekts… Nu, tādas lietas, ko, viņaprāt, tiešām vajag.
Sākumā man bija grūti to pieņemt. Bet ar laiku sapratu – nav jēgas viņam neko lūgt vai skaidrot. Viņš tāpat vienmēr dara pa savam. Tā nu es pamazām pieradu – labāk neko daudz negaidīt un vienkārši nepārdzīvot.
Šis gads nebija izņēmums. Man palika 48. Parasta rīta rutīna: uzkopšana, brokastis, darbs. Kad devos prom, Igors vēl gulēja, tāpēc es klusi aizvēru aiz sevis durvis.
Diena paskrēja ātri. Kolēģi mani apsveica, uzdāvināja ziedus, un mēs sarīkojām nelielu tējas pauzi ar kūku. Taču dziļi sirdī mani pārņēma nepatīkama sajūta – Igors tā arī nepiezvanīja. Ne ziņas, ne ierastā rīta «Daudz laimes dzimšanas dienā, Sarmīt».
Vakars tuvojās, un nemiers tikai pieauga. Jutu, ka kaut kas nav kārtībā, bet nevarēju saprast, kas tieši.
Ko vīrieši slepeni novērtē sievietēs – pat ja to nesaka skaļi
— Es redzēju tavu Igoru Liepājas kafejnīcā, — kolēģe teica, klusi piebilstot. — Viņš bija ar ziediem un šķita, ka kādu gaida…
Kafejnīcā? Ar ziediem? Tas nebija viņa stils. Viņš nekad nepirka ziedus bez iemesla. Un pēdējā laikā viņa biežās kavēšanās darbā bija aizdomīgas. Reiz viņš pat nepārnāca mājās, norādot, ka nakšņojis pie drauga… VISS ATKLĀJĀS PĒC TAM!
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā un uzzini, kas tieši notika un kā viss beidzās
