Atceroties kordiriģentu un komponistu Valdi Breģi viņa 90. dzimšanas gadā, 16. decembrī plkst. 15.00 VEF Kultūras pils Kamerzālē skanēs koncerts “Līdz ar saullēktu”, kurā tiks atskaņotas mākslinieka radītās kompozīcijas – plašs Valda Breģa sacerēto skaņdarbu klāsts gan koriem, gan simfoniskajam orķestrim, gan kamermūzikas žanrā, kurus var raksturot kā romantiskas ainiņas un dziesmas ar latviešu dzejnieku tekstiem.
Valdis Breģis (1928 – 2011) mūzikai un kora diriģēšanai ziedojis visu savu radošo mūžu. Caurskatot atstātās notis un dokumentus, atrasti daudzi unikāli materiāli un rokraksti, kas liecina par to, ka savā aktīvā dzīves periodā Valdis Breģis bijis gan mīlēts kordiriģents, gan talantīgs komponists un prasmīgs mūzikas dzīves organizators Latvijā.
VEF Kultūras pils Kamerzālē Valda Breģa kora dziesmas skanēs sieviešu kora “Dzintars” un diriģentes Airas Birziņas sniegumā, solo dziesmas dziedās tenors Viesturs Jansons, vijoles solo spēlēs Rasa Kumsāre, pie klavierēm pianists Mārtiņš Zilberts. Dalību koncertā ņems divi Rīgas 6. vidusskolas kolektīvi – meiteņu koris “Mirklis” un diriģente Inta Godiņa, un jaunāko klašu zēnu koris un diriģents Ārijs Šķepasts. Koncertu vadīs mūzikas žurnāliste Liene Jakovļeva.
Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties visās “Biļešu paradīzes” kasēs un https://www.bilesuparadize.lv.
Valdis Breģis dzimis 1928. gada 2. jūlijā Madonā, audzis Sarkaņu pagasta “Lejas Svincos”. Cēsu mūzikas vidusskolā mācījies kora diriģēšanu un Cēsu skolotāju institūtā dabas zinības. Jau Cēsu studiju laikā, būdams 20-gadīgs jauneklis, diriģējis Cēsu skolotāju institūta sieviešu kori un sacerējis pirmās dziesmas. Tam sekoja darba gads Cēsu skolotāju institūtā un studijas konservatorijā pie Mendeļa Baša kordiriģēšanas klasē.
Darba gaitas Rīgā aizsācis 1955. gadā Kultūras ministrijā – Mākslas lietu pārvaldē. 1959. gadā kļuvis par direktoru Emīla Melngaiļa Tautas mākslas namā. Lielāko dzīves daļu – 1966. līdz 1991.gadam – V. Breģis atdevis Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumam (tagadējai Kultūras koledžai), audzinot nākamos kultūras darbiniekus un diriģentus.
No 1954. gada bijis ilggadējs Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona koru virsdiriģents, Madonas rajona koru virsdiriģents 1958. -1985. gados. Atstājis ap 200 dažādu žanru skaņdarbus, kurus sacerējis gan būdams Jauno komponistu apvienības biedrs, gan visa mūža garumā.