Pēc 2026. gada 7. janvārī notikušās saspringtās tikšanās starp kultūras ministri Agnesi Lāci un Rēzeknes mēru Aleksandru Bartaševiču, ministre nākusi klajā ar skarbu vērtējumu – Rēzeknes pašvaldībai trūkst fundamentālas izpratnes par to, kāda ir kultūras iestādes sūtība un loma sabiedrībā.
Sarunas centrā bija situācija ap Latgales koncertzāli “Gors”, kuras pārvaldību pēdējos mēnešos pavadījuši skandāli, auditi un pēkšņas vadības maiņas.
Slēgtas durvis pret atklātību: Sarunas gaita
Tikšanās sākās ar procesuālu strīdu – Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs pieprasīja, lai sēde būtu slēgta un noritētu bez mediju klātbūtnes. Tomēr kultūras ministre Agnese Lāce tam kategoriski iebilda, uzsverot jautājuma lielo sabiedrisko nozīmi. Sarunā, kurā piedalījās arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), kā arī Ekonomikas ministrijas pārstāvji, ministre beidzot varēja iepazīties ar pašvaldības pasūtītā audita rezultātiem, kas ministrijai tika iesniegti tikai dienu iepriekš.
Rentabilitāte pret māksliniecisko kvalitāti
Galvenā pretruna starp ministriju un pašvaldību meklējama mērķu definēšanā. Aleksandrs Bartaševičs savu neapmierinātību ar “Gora” līdzšinējo darbu pamatoja ar nepietiekamu rentabilitāti, kritizējot pasākumus, kas saņēmuši valsts atbalstu, bet nav piesaistījuši pilnas skatītāju zāles. “Es vēlos, lai mani vēlētāji ir apmierināti,” pauda mērs, liekot saprast, ka prioritāte ir apmeklētāju skaitam un peļņai.
Turpretī ministre Lāce norādīja, ka kultūras iestādes primārais uzdevums nav peļņa. Viņas ieskatā “Gors” ir valsts nozīmes kultūras telpa, kuras mērķis ir nodrošināt augstvērtīgu un daudzveidīgu saturu, nevis orientēties tikai uz komerciāliem panākumiem. Ministre arī ironiski atzīmēja pašvaldības tieksmi investēt jaunos objektos (piemēram, SPA kompleksā), ar kuru uzturēšanu vietvara pati nespēj tikt galā.
Bažas par “austrumu saturu” un nacionālo drošība
Viens no satraucošākajiem tikšanās aspektiem skāra koncertzāles turpmāko satura politiku. Ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka pašvaldības izveidotajā darba grupā izskanējušas idejas par plašāku “austrumu mākslinieku” pārstāvniecību. Agnese Lāce uzsvēra, ka hibrīdkara un pašreizējās ģeopolitiskās situācijas apstākļos šādi centieni ir vērtējami kā valstij nedraudzīga satura virzīšana, kas Latgales kultūrtelpā nav pieļaujama.
Finansējuma un pārvaldības modelis
Šobrīd Latgales koncertzāle tiek finansēta gan no pašvaldības (38%), gan Valsts kultūrkapitāla fonda (62%) līdzekļiem. Neskatoties uz to, ka mērs Bartaševičs lūdz lielāku valsts finansiālo iesaisti, viņš vienlaikus stingri iestājas par to, ka “Gors” jāpaliek pašvaldības pārvaldībā. Tiks pārskatīts deleģēšanas līgums, tomēr vadīšanas formātu mainīt nav plānots. Jāatgādina, ka nesen no amata tika atstādināta ilggadējā “Gora” vadītāja Diāna Zirniņa, kas izsauca plašu sašutumu kultūras nozarē.
Uzraudzība un turpmākie soļi
Valsts koncertzāles izveidē ieguldījusi vairāk nekā 8 miljonus eiro, tādēļ ministrija neplāno palikt malā. Līdz 20. janvārim Rēzeknes domei ir jāsniedz skaidrojums par:
Finanšu un nefinanšu mērķu sasniegšanu;
Atskaišu un pārskatu kvalitāti;
Pašvaldības sniegto atgriezenisko saiti uzņēmumam par tā darbības efektivitāti.
Kultūras ministre atkārtoti aicinājusi pašvaldību diskusijās iekļaut nozares ekspertus un izbeigt “iekšējai lietošanai” paredzēto auditu slēpšanu, jo koncertzāle ir publisks resurss, kas kalpo visas Latvijas interesēm.
