Man ir 54 gadi, un pēc šķiršanās es vairs nemeklēju tauriņus vēderā, bet gan mieru un stabilitāti. Ar Ivaru bijām kopā aptuveni gadu. Viņam ir 59 gadi, aiz muguras desmit gadu brīvība pēc šķiršanās, inženiera pagātne un savs neliels būvniecības uzņēmums tagadnē.
Viņš radīja pamatīga vīrieša iespaidu. Nerunāja lieku, toties vienmēr palīdzēja: saremontēja krānu, bez lūgšanas aizveda mani uz vasarnīcu, kaut ko pieskrūvēja vai salaboja. Es biju nogurusi no tukšiem solījumiem, un Ivars šķita kā īsta aizpērnā miera osta – kluss, lietišķis un uzticams. Līdz dienai, kad viņš ierosināja sākt dzīvot kopā un uz galda nolika biezu dokumentu mapi.
Piedāvājums, kas sākās ar “Versiju 1.0”
Mēs vakariņojām pie viņa. Saruna ritēja parasti, līdz Ivars teica: “Ilze, man ar tevi ir ērti un labi. Sāksim dzīvot kopā. Pārvācies pie manis.” Es pasmaidīju, jo biju tam gatava, taču viņa nākamais teikums mani apstulbināja: “Bet vispirms es piedāvāju apspriest dažus punktus.”
Viņš piecēlās, atvēra atvilktni un izvilka mapi. Tajā bija kārtīgi saskavotas, izdrukātas lapas – kopskaitā ap piecpadsmit. “Esmu sagatavojis kopdzīves noteikumus. Tā būs mazāk nesaskaņu. Attiecības ir sistēma, un jebkurai sistēmai jābūt sakārtotai,” viņš teica pilnā nopietnībā. Dokumenta augšgalā bija rakstīts: “Kopdzīves noteikumi. Versija 1.0.”
Finanšu kontrole un “kabatas nauda”
Pirmā sadaļa bija veltīta naudai. Noteikumi paredzēja: visi abu partneru ienākumi no nākamā mēneša pirmā datuma tiek pārskaitīti uz kopēju kontu, kuru pārvalda Ivars kā “finansiāli pieredzējušākais”. Katrs partneris personīgajiem izdevumiem saņemtu 200 eiro mēnesī, bet jebkuri tēriņi virs šīs summas būtu iepriekš jāsaskaņo.
Es strādāju kā pašnodarbinātā un pelnu labi – reizēm vairāk, reizēm mazāk par viņa stabilajiem ienākumiem. Kad jautāju, kāpēc manas nopelnītās naudas sadali noteiks viņš, atbilde bija vienkārša: “Tev nebūs ne par ko jādomā. Lieki tēriņi kaitē disciplīnai.”
Sociālā loka “optimizācija”
Otrā sadaļa skāra manu saziņu ar apkārtējiem. Tur bija rakstīts: pirmo trīs mēnešu laikā jāveic sociālā loka optimizācija. Izslēdzamas: neprecētas draudzenes (kā destruktīvu uzskatu avots), radinieki, kuri regulāri lūdz finansiālu palīdzību, un personas ar neveselīgu dzīvesveidu.
Es nespēju noticēt savām ausīm. Viņš uzskatīja, ka man jāpārtrauc tikties ar sievietēm, kuras mani atbalstīja smagākajos dzīves brīžos, tikai tāpēc, ka viņām nav vīra. “Viņas translē negatīvismu, es domāju par mūsu nākotni,” viņš mierīgi skaidroja.
Saimniecība un izskata standarti
Trešā sadaļa bija mājas darbu grafiks. Man bija noteikts gatavot ēst darba dienās un uzkopt māju trīsreiz nedēļā pēc stingra saraksta. Izvēlne būtu jāsaskaņo nedēļu uz priekšu, ņemot vērā kaloriju daudzumu.
“Taču vislielāko pārsteigumu man sagādāja sadaļa, kas bija veltīta ‘izaugsmei un vizuālajam tēlam’. Tajā Igors bija detalizēti aprakstījis savu redzējumu par to, kā man būtu jāmainās, lai iekļautos viņa ideālajā dzīves modelī.
Sarakstā bija iekļauts vēlamais svara rādītājs, kuru viņš uzskatīja par optimālu, ieteikums sportot trīsreiz nedēļā un pat norādes par vēlamo ģērbšanās stilu, dodot priekšroku klasikai, nevis manam ierastajam brīvajam stilam. Pat brīvā laika pavadīšana bija saplānota – saraksts ar ‘vērtīgu’ literatūru un ieteikums izvairīties no izklaides seriāliem.
Tajā brīdī es sapratu, ka runa vairs nav par mīlestību, bet gan par mēģinājumu otru cilvēku pilnībā pārveidot pēc saviem standartiem.”
Secinājums: Projektēts objekts vai mīļotā sieviete?
Es aizvēru mapi un piecēlos. Ivars bija pārsteigts – viņš uzskatīja, ka “cenšas mūsu labā”. Taču realitātē viņš nemeklēja partneri, bet gan izpildītāju. Viņam vajadzēja sievieti, kuras nauda būtu kontrolēta, draudzenes – likvidētas, saimniekošana – pēc grafika un ķermenis – pēc normatīva.
Es izvēlējos brīvību. Tagad, trīs mēnešus vēlāk, es joprojām sveru savus 72 kilogramus, tiekos ar draudzenēm un lasu to, ko vēlos. Un jūtos brīnišķīgi.
Ko no šī stāsta varam mācīties?
Šis stāsts nav tikai par vienu “sistēmisku” vīrieti, bet gan par svarīgām atziņām jebkurās attiecībās:
Partnerība nav bizness: Veselīgas attiecības balstās uz cieņu un kopīgu vienošanos, nevis vienpusēji diktētiem noteikumiem un “instrukcijām”.
Kontrole nav rūpes: Ja partneris mēģina noteikt jūsu pieļaujamo svaru, lasāmās grāmatas vai ierobežot draugu loku, tās nav “rūpes par izaugsmi”, bet gan emocionāla vardarbība un kontrole.
Sarkanā līnija – personīgā brīvība: Jūsu finansiālā neatkarība un sociālais atbalsta loks (draudzenes, ģimene) ir jūsu drošības spilvens. Nekad neļaujiet nevienam tos “optimizēt”.
Cieņa pret sevi ir svarīgāka par statusu: Labāk būt vienai un saglabāt savu pašcieņu, nekā dzīvot “zelta būrī” pēc kāda cita sastādītas “Versijas 1.0”.
Vai jums ir bijusi līdzīga pieredze ar “noteikumu mīļotājiem”? Kuru no Igora punktiem jūs uzskatāt par visnepieņemamāko?
