Ir kāds paņēmiens, kura dēļ es jau daudzus gadus iztieku bez kūtsmēsliem, bet dobes man auglīgas — kartupeļu un tomātu raža tāda, ka prieks skatīties. Un noslēpums slēpjas tajā, ka rudenī es uzberu zemei īpašu “miltu” kārtu.
Ne maizes, ne kviešu, bet savus — dārza miltus. Tie padara augsni “treknāku” un bagātāku par jebkuru mēslu. Vai gribat zināt, kas tie ir? Pacietieties mazliet — izstāstīšu visu sīki, un tad jūs sapratīsiet, kāpēc bez tiem es savu dārzu vairs nespēju iedomāties.
Kāpēc atteicos no kūtsmēsliem
Kādreiz es domāju, ka bez kūtsmēsliem neviena dārza raža nav iespējama. Kūtsmēsli taču tiek uzskatīti par mēslojumu karali — uzber uz dobēm, un viss augs. Bet ar laiku ievēroju nepatīkamas lietas.
Te kartupeļi pēc kūtsmēsliem kļuva irdeni un slikti glabājās. Te tomāti gāja lapās, bet augļi izrādījās ūdeņaini un bez īstas garšas. Te kaites ķērās — lakstu puve, puvumi. Un vēl nezāles… Cik ravē, tik nāk atkal, jo kūtsmēslos to sēklu papilnam.
Un tad vienā brīdī nodomāju: kāpēc man stiept smagus, netīrus, smakojošus kūtsmēslus, ja efekts no tiem kļūst arvien sliktāks? Varbūt ir cits ceļš? Vai tiešām varu padarīt augsni auglīgu bez šīs “klasikas”? Tā es sāku meklēt aizstājēju. Un, ticiet, kad es to atradu, manā dārzkopja dzīvē sākās pavisam jauna nodaļa.
Mani “dārza milti”
Es pati tiem devu nosaukumu — “dārza milti”. Izskatās tie tiešām kā pulveris, kā smalka maisījuma sauja, ko uzberot uz dobes, zeme kļūst citāda — irdena, dzīva, bagātināta.
Un šie “dārza milti” sastāv tikai no trim vienkāršiem komponentiem: sinepju spraukumi, pelni un kaulu milti.
Katrs no tiem atsevišķi ir vērtīgs, bet kopā tie dod tādu efektu, kādu nespēj nodrošināt pat visvaļīgākie un svaigākie kūtsmēsli.
Sinepju spraukumi. Tie ir atlikums pēc eļļas izspiešanas no sinepju sēklām. Ne tikai bagātina augsni, bet arī atbaida kaitēkļus. Stiebrgrauzis, nematodes, maijvaboļu kāpuri – viss pazūd.
Pelni. Patiesa kālija, kalcija un dažādu mikroelementu krātuve, kas uzlabo augļu garšu un kvalitāti.
Kaulu milti. Ilgtermiņa fosfora un kalcija avots. Tie sadalās lēnām un baro saknes visu sezonu.
No malas varētu šķist, ka nekas īpašs te nav. Bet, ja sajauc visu kopā, rezultāts kļūst redzams jau pēc neilga laika – augsne burtiski atdzīvojas. Tieši tā es daru jau daudzus gadus pēc kārtas.
Proporcijas un lietošana
Lai šī maisījuma iedarbība būtu pareiza, nedrīkst pārcensties, viss jāmēra ar mēru. Esmu atradusi sev optimālās proporcijas: uz vienu kvadrātmetru dobes ņemu apmēram 200 gramus sinepju spraukumu (tas ir apmēram sauja pieauguša vīrieša plaukstā), vienu glāzi pelnu un 2–3 ēdamkarotes kaulu miltu.
Ar šo maisījumu es vienmērīgi pārberu dobes pēc ražas novākšanas septembrī vai oktobrī. Galvenais — nevilkt līdz salnām, lai lietus paspēj nedaudz samitrināt zemi un ievilkt mēslojumu dziļāk. Pēc tam viegli pārvelku ar grābekli, iemaisu “miltus” augsnes virskārtā — un viss. Sagatavošanās pabeigta.
Ziemā maisījums pamazām izšķīst, bet līdz pavasarim augsne kļūst gaisīga, mīksta un gatava pieņemt sēklas vai stādus. Un tieši tad sākas pats interesantākais.
Kūtsmēsli vai “miltu maisījums”?
Es daudzkārt esmu salīdzinājis ražu pēc kūtsmēsliem un pēc savas maisījuma receptes. Atšķirība milzīga. Ar kūtsmēsliem vienmēr ir kaut kas: vai nu izlaužas nezāles, vai mainās augsnes skābums, vai arī parādās kaites. Nekad nevari zināt, kāds būs rezultāts. Bet ar šiem “miltiem” esmu drošs par katru dobi.
Sinepju spraukumi dezinficē augsni un dara to veselīgu.
Pelni dod augļiem garšu un pilnvērtīgumu.
Lasi vēl: Sērkociņi pret traipiem: negaidīts noslēpums, kas darbojas labāk nekā dārgie traipu tīrītāji
Kaulu milti darbojas ilgstoši — barības vielas atdod pakāpeniski, veido stipras saknes.
Rezultātā kartupeļi izaug lieli, vienmērīgi, labi glabājas līdz pat pavasarim. Tomāti — gaļīgi, saldi, bez ūdeņainuma un bez fitoftoras. Un tas viss — bez smagajiem kūtsmēslu spaiņiem.
Vai tiešām trīs vienkārši komponenti var aizstāt veselas kaudzes kūtsmēslu? Var. Un es jums to pierādīšu ar piemēru.
Pirmais ražojums ar jauno maisījumu
Kad pirmo reizi izmēģināju savu recepti, to darīju kartupeļu dobē. Zeme tur bija problemātiska — smaga, skāba, un vēl arī stiebrgrauzis bija savairojies. Nolēmu: ja šeit darbosies, tad metode tiešām ir pareiza.
Pavasarī iestādīju kartupeļus un gaidīju. Skatos — laksti zaļi, sulīgi, vienmērīgi. Ne laputu, ne kaitēkļu. Bet, kad sāku rakt, gandrīz apsēdos aiz pārsteiguma. Bumbuļi lieli, gludi, kā viens, bez caurumiem un tukšumiem. Raža bija apmēram pusotru reizi lielāka, nekā biju pieradis.
Pēc tam sāku pievienot maisījumu arī tomātiem. Rezultāts pārspēja cerības. Augļi ne tikai garšīgi, bet arī glabājās ilgāk nekā parasti. Tad es sapratu — noslēpums atrasts.
Galvenais noslēpums: iestrādes laiks
Droši vien jautāsiet: vai šo maisījumu var iestrādāt arī pavasarī? Var. Bet tad efekts nebūs tik spēcīgs. Galvenais noslēpums ir tas, ka visu daru tieši rudenī.
Ziemā zeme atpūšas, mēslojums “nogatavojas”, dabīgi pārstrādājas lietus un sniega ietekmē. Pavasarī augi jau saņem gatavu, barības vielām bagātu augsni un uzreiz strauji sāk augt.
Tieši tāpēc manas dobes sāk dot ražu ātrāk, un augi neslimo. Viss ir sagatavots jau iepriekš. Rudens — tas ir īstais laiks, kad šie “dārza milti” strādā visefektīvāk.
Lasi vēl: Sīpoli nebojājas līdz aprīlim: 3 septembra viltības — un dārzeņi būs svaigi un asi līdz pat salnām
Tātad, kas iznāk? Tikai 3 komponenti: sinepju spraukumi, pelni un kaulu milti. Tik vien — sauja, glāze un pāris karotes uz kvadrātmetru zemes. Taču pateicoties tam, augsne kļūst bagātīgāka nekā pēc kūtsmēsliem, raža vairākas reizes labāka, bet rūpju — ievērojami mazāk.
