Manai vecmāmiņai bija 76 gadi, bet vecums viņas intelektu un spriestspēju nekādi neietekmēja. Agrāk viņa bija grāmatvede ar daudzu gadu stāžu, un pat pensijā viņa saglabāja vēsu galvu un skaidru prātu.
Kādu dienu krāpnieki mēģināja viņu apmānīt, taču viņi nezināja, ar ko viņiem ir darīšana. Vecmāmiņa viņiem deva smagu mācību, ko viņi atcerēsies ilgu laiku. Kādu dienu mana vecmāmiņa saņēma zvanu it kā no bankas. Pieklājīgi jauna balss stāstīja, ka uz viņas vārda mēģināts noformēt kredītu, taču bankas darbinieki “pamanījuši aizdomīgu darbību” un bijuši gatavi palīdzēt darījumu atcelt.
Lai to izdarītu, viņi saka, ka jums vienkārši jāapstiprina sava identitāte un jāievada daži dati: pases dati, bankas kartes numurs un kods no SMS. “Ak,” teica vecmāmiņa, “cik labi, ka jūs piezvanījāt. Tūlīt es atradīšu karti un visu izstāstīšu”.
Bet tā vietā viņa izvilka vecu, ilgi neaktīvu karti un izdomāja plānu. Pirmkārt, viņa lēnām diktēja fiktīvus datus, izliekoties apmulsusi. Pēc pāris minūtēm pienāca SMS – šoreiz īsta, no īstas kartes, kuru krāpnieki mēģināja izmantot. Bet vecmāmiņa neievadīja kodu. Viņa pierakstīja numuru, no kura viņai zvanīja, un nekavējoties zvanīja likumsargiem, visu detalizēti ziņojot. Pēc tam uz banku, lai bloķētu kontu.
Tomēr..
Tomēr viņa neapstājās pie tā. Par zvanu viņa pastāstīja savai brāļameitai, kura strādā IT jomā. Viņa ātri vien noskaidroja, ka zvani nāk no viltota numura, un palīdzēja izsekot IP adresei, no kuras tika mēģināts piekļūt internetbankai. To visu vecmāmiņa arī nodeva izmeklētājam.
Pēc nedēļas viņai piezvanīja likumsargiem. “Pateicoties jūsu vērībai un apkopotajai informācijai, mēs saskārāmies ar krāpnieku grupu. Trīs cilvēki jau aizturēti, no kuriem divi ir atkārtoti likumpārkāpēji. ” “Nu, tas ir lieliski,” vecmāmiņa mierīgi sacīja. “Ļaujiet viņiem padomāt par savu uzvedību.”
