Lāčplēša diena nu jau pāris gadus ir kļuvusi par īpašu Krievijas propagandas uzbrukuma mērķi. Pērn reportāžā Krievijas kanālā NTV Lāčplēša dienas lāpu gājiens no Brāļu kapiem tika salīdzināts ar nacistisko Vāciju, melīgi apgalvots, ka gājiena dalībnieki klieguši nacistiskus saukļus un apgalvots, ka šādi pasākumi tiekot finansēti no valsts budžeta, vēsta portāls la.lv.
Arī šogad pēc Lāčplēša dienas bija žurnālistes Darjas Grigorjevas reportāža citā Krievijas televīzijā “Rossija 24” – viņa bija devusies uz Lesteni, lai kauninātu tos, kas 11. novembrī piemin latviešu leģionārus. Tātad motīvs tas pats.
Tomēr ir arī citi paņēmieni. Tā drīz pēc Lāčplēša dienas interneta sociālajos tīklos parādījās kādā mazzināma portālā “fito-center.ru” publikācija “Latviešu nacionālais varonis – krievu kņazs”. Tās ievadā norādīts, ka latvieši gan svinot un līksmojot Lāčplēša dienā, taču pat nenojaušot, ka šis tēls nāk no krievu kultūras. Tas tiek pamatots ar to, ka eposa “Lāčplēsis” autors esot “īsts Krievijas patriots”, kuram “vārdi “Par ticību, caru un Tēvzemi” nebija tikai tukša skaņa, bet mudinājums darbībai”. Tieši tāpēc viņš savam literārajam darbam (rakstā apgalvots, ka tas uzrakstīts 1851. gadā) esot aizguvis varoni no krievu tautas. Lāčplēsis patiesībā esot kņazs Vjačeslavs Borisovičs (Vjačko), kurš cīnījies ar vācu Teitoņu ordeņa bruņiniekiem Jurjevā (tagad Tartu). Un arī citos “Lāčplēsī” aprakstītajos notikumos piedaloties nevis latvju ciltis, bet krievi, kas tajā laikā dzīvojuši tagadējās Kokneses apkārtnē. Tālāk raksta autors ar sagrābstītiem vēstures faktiem mēģina pierādīt savu teoriju, lai tā izskatītos ticama.
Ekrānuzņēmums no fito-center.ru
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk