Likumprojektu valdībā iepazīstināja konservatīvā Krievijas parlamenta augšpalātas deputāte Jeļena Mizuļina, kura iepriekš izstrādājusi likumu, ar kuru valstī aizliegta “geju propaganda”. Viņa parlamentā skaidrojusi, ka “tradicionālā krievu ģimenes kultūrā pieņemts, ka attiecības starp vecākiem un bērniem balstītas uz autoritāti un fizisko spēku”. Mizuļina izteikusies, ka ir smieklīgi cilvēku padarīt par noziedznieku tikai tādēļ, ka viņš ir iepļaukājis kādu.
Krievijas Valsts dome pirmajā lasījumā atbalstījusi likumprojekta ieviešanu, par tā pieņemšanu balsojuši 386 deputāti, bet pret tikai viens. Likumprojektam jābūt apstiprinātam trīs lasījumos, pirms tas nonāk parlamenta augšpalātā, kur to paraksta Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Lasi arī: Kamēr daļa Krievijas slīkst nabadzībā– lūk, kā zīmējas bagātnieku bērni Instagramā!
Putins, kuram decembrī jautāts par šo tēmu, atbildējis, ka vislabāk iztikt bez vardarbības.
Viņš piemetinājis, ka starp iepļaukāšanu un piekaušanu ir smalka robeža un piekritis tam, ka “bezceremoniju iejaukšanās ģimenes dzīvē nav pieļaujama.”
Likuma grozījumi paredz dekriminalizēt jebkura veida vardarbību, kuras rezultātā netiek nodarīti nopietni miesas bojājumi, kuru rezultātā rodas nepieciešamība saņemt medicīnisku palīdzību. Vardarbība, kuras rezultātā iegūti zilumi, nobrāzumi vai izraisīta asiņošana, bet netiek iegūtas ilgstošas veselības problēmas, vairs netiks uzskatīta par krimināli sodāmu. Ja viena gada laikā piekaušana atkārtojas, tad upurim ir iespēja pieteikt kriminālpārkāpumu.
Parlamenta pārstāvji apgalvo, ka grozījumi palīdzēs atrisināt likuma nepilnību, kuras dēļ vardarbība pret ģimenes locekli ir bargāk sodāma nekā vardarbība pret svešiniekiem.
Vardarbība ģimenē ir Krievijā plaši izplatīta problēma, katru gadu no gūtajiem ievainojumiem bojā iet 10 000 sieviešu, kuras cietušas no vīra vai drauga uzbrukuma. Aktīvisti apgalvo, ka policijas darbinieki bieži atsakās no sievietēm pieņemt sūdzības par vardarbību ģimenē, neuztverot šos gadījumus nopietni.
Krievijā veiktas iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 59% iedzīvotāju atbalsta likuma mīkstināšanu, bet tikai 17% aptaujāto kategoriski pret to iebilst.
