Eksperimenta ietvaros zinātnieki izmēģināja gāzi, kas nomāc vajadzību pēc miega. Sākumā viņi bija domājuši izmantot nelielas gāzes devas un novērot, kādu ietekmi tā atstāj uz cilvēkiem.
Visi pieci eksperimenta dalībnieki dzīvoja noslēgtā telpā, kur arī tika palaista šī gāze, un viņiem bija mikrofoni, lai varētu sazināties ar zinātniekiem.
Telpā bija pieejama tualete, ūdens krāns, gultas un pārtikas krājumi 30 dienām, kā arī grāmatas, ko lasīt.
Zinātnieki novēroja katra dalībnieka kustības un sarunas, un pirmajās dienās viss noritēja gludi, bet drīz vien dalībnieki sāka runāt par aizvien depresīvākām tēmām. Piemēram, viņi stāstīja viens otram par savām pagātnes traumām.
Vēlāk viņiem sākās paranoja, un tā vietā, lai runātu viens ar otru, viņi sāka čukstēt savos mikrofonos, it kā mēģinot iegūt zinātnieku uzticību.
Drīz vien viņi sāka nodot viens otru un sanaidojās savā starpā.
Desmitajā eksperimenta dienā dalībnieki sāka kliegt, un viens no viņiem sāka skraidīt pa telpu, kliedzot pilnā balsī, līdz viņa balss saites tika sabojātas, un kliedzienu vietā varēja izdvest tikai pīkstienus. Ar laiku neviens no pārējiem dalībniekiem vairs nereaģēja uz viņa uzvedību.
Lasi vēl: Interesants pētījums: kurās valstīs ir viskvalitatīvākais miegs
Drīz iestājās pilnīgs klusums, un zinātnieki sāka satraukties. Kad viņi mēģināja sazināties ar dalībniekiem, kāda mierīga balss teica: “Mēs vairs negribam tikt brīvībā”.
15. dienā satrauktie zinātnieki apturēja gāzes padevi un aizstāja to ar svaigu gaisu, bet dalībnieki lūdzās, lai to pieslēdz atpakaļ.
Tad zinātnieki secināja, ka eksperiments bija kļūda, un pavēlēja atbrīvot dalībniekus, bet, kad karavīri ieradās viņiem pakaļ, tikai četri no pieciem cilvēkiem vēl bija dzīvi. Pārtika nebija aiztikta piecas dienas, un mirušajam dalībniekiem no krūtīm un augšstilbiem bija izrauti miesas gabali, kas pēc tam arī aizsprostoja notekcauruli. Pat cīņās norūdītie karavīri bija tā pārbijušies, ka nespēja pieskarties līķim.
Pārējiem dalībniekiem arī bija noplēsta āda un miesas gabali, un brūces izskatījās arī pašu radītas.
Kad karavīri mēģināja dalībniekus izvest no telpas, viņi kļuva agresīvi un viens uzstāja, ka viņam jāpaliek nomodā. Tad izcēlās kautiņš, un viens no dalībniekiem gāja bojā, bet viņa pēdējie vārdi bija: “Tik…tuvu…brīvībai.”
Asins stindzinošais eksperiments beidzās ar šausminošiem rezultātiem, un nav zināms, vai tajā izmantotā gāze jebkad ir lietota atkārtoti.
Avots: elitereaders.com