Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā Kuldīgas novadā stihiskā sausuma dēļ, kas bijis vairāku nedēļu garumā maijā un jūnijā.
Pašvaldībā saņemti 49 zemnieku iesniegumi no visiem novada pagastiem ar lūgumu pēc palīdzības, jo ilgstošs lietus trūkums radījis negatīvu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu – kā graudu un augļu audzētājiem, tā lopkopjiem. Iesniegumus pašvaldība turpina saņemt. Pēdējo reizi lietus lielākajā daļā novada pagastos novērots 3. maijā, kad nolijuši 13 milimetri.
Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa informēja: “Rosinājām Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā Kuldīgas novadā, paredzot noteiktā režīma darbības ietekmi lauksaimniecības uzņēmumiem vismaz 12 mēnešus. Aicināsim Zemkopības ministriju realizēt atbalsta pasākumus lauksaimniekiem krīzes situācijas novēršanai, kā arī Ministru kabinetam sniegt finansiālu atbalstu novada lauksaimniekiem un iedzīvotājiem, lai daļēji kompensētu zaudējumus, kas radušies ilgstošā sausuma dēļ.”
Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītāja Daiga Mellere iesniegumā Kuldīgas novada pašvaldībai norādījusi, ka pēc pagājušā gada pavasara salnām un rudens lielajām lietavām, novada lauksaimnieki cieta ievērojamus zaudējumus, kas samazināja plānoto ražu, bija apgrūtināta ražas novākšana un tika nokavēti ziemāju sējas optimālie termiņi. “Pavasarī zemnieki nezaudēja cerību un ieguldīja lielu darbu, veicot gan augsnes aršanu, gan augsnes pirmssējas sagatavošanas un sējas darbus, nācās pārsēt neizziemojošos laukus,” pauda D. Mellere. Sausuma un karstuma dēļ ir cietuši pilnīgi visi lauksaimniecības augi. Šobrīd augiem vajadzētu būt vismaz 90 cm gariem, taču sausuma dēļ tie sniedzas vien 10-15 cm garumā. Veidojas vārpas, taču graudu nav. Lopkopji uzsākuši lopbarības sagatavošanas darbus, jo zāle ir nokaltusi, pēc ganībām tā vairs neaug. Lopiem trūkst barības, tie tiek baroti ar pagājušā gadā ievākto sienu. Vairāki lopkopji jau paziņojuši, ka plāno likvidēt gaļas lopus.
Saimniecība “Lejasdārzi” Kuldīgas novada Laidu pagastā audzē zemenes, ķiršus, bumbierus un ābolus. Augļu dārzs ir 13 ha liels, bet zemeņu plantācija plešas 0,5 ha platībā. Saimnieks Mārcis Freimanis stāsta, ka zemeņu raža ir glābta, jo ikdienā augus cītīgi laista. Taču ķiršu raža šogad lēšama vairāk nekā divas reizes mazāka. “Ķirši birst, jo koki tos nevar pabarot. Augsne ir sausa. Bumbieru un ābolu ražu redzēsim rudenī, taču jau tagad jaušama sausuma ietekme – daļa augļu nobirsuši, jo trūkst barības vielu,” stāsta saimnieks. Līdzīga situācija ir z/s “Smīdras” Gudenieku pagastā, kur augļu dārzs ir vairāk nekā 5 ha plašs. Saimnieks Normunds Dupats informēja, ka ābeļdārzos jau tagad raža samazinājusies par vairāk nekā pusi. Arī saldie ķirši praktiski visi aizgājuši bojā. Lai arī zeme tiek laistīta, jēgas no tā maza un noskaņojums – pesimistisks.
Arī Laidu pagasta zemnieku saimniecībā “Jaunkalni” situācija izskatās bēdīgi. Saimnieks Gatis Zonenbergs pastāstīja: “Ziemāji izdeg, graudi būs mazi. Arī vasarāju raža būs ļoti maza. Kopējā platība mums ir 900 ha un izskatās, ka no kopējās platības raža labākajā gadījumā būs tikai 50%. Ja nebūs lietus, kļūs trakāk. Mēģinām ar mikroelementiem laistīt, bet tas daudz nedod.”
Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.
Bioloģiskā saimniecība “Rozbeķi” no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 ha liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. “Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus,” stāsta saimnieks Māris Lankovskis.
Zemnieki pauda bažas par Eiropas projektiem, kuros jāsasniedz zināms ražas līmenis. Ja tas netiks sasniegts, nāksies atmaksāt projektā saņemto finansējumu. Tāpat, nesasniedzot noteiktu ražas līmeni, saimniecības nākamajā gadā nevarēs pretendēt uz bezakcīzes degvielu. Ja Lauku atbalsta dienests dotos pārbaudīt laukus, zemniekiem, visticamāk, tiktu atteikti platību maksājumi, jo nav izaudzis noteiktais augu skaits. D. Mellere pauda cerību: “Ja zemniekiem pagarinātu projektu termiņus, tiktu saņemta pretimnākšana no bankām, tas ļoti palīdzētu.”