Sanitas vecāki uzaicināja Rūdolfu dzert tēju uz vasaras verandas. Pati meitene bija darbā, tāpēc pagaidām satikties ar viņu viņš nevarēja.
– Mēs neko nezinājām par sievieti, kuru uzņēmām, – sāka savu stāstu Sarmīte, tiklīdz Mārcis maigi pastāstīja par sava kupejas kaimiņa sarežģīto likteni un viņu satikšanos vilcienā.
– Mēs ar vīru atgriezāmies no atvaļinājuma ar mašīnu. Uz šosejas ieraudzījām sievieti un apstājāmies, piedāvājot palīdzību. Viņa neko neatcerējās par sevi. Teica, ka viņa pārcietusi, kas varētu būt viens no atmiņas zuduma iemesliem. Sieviete nezināja pat savu vārdu, nevarēja paskaidrot, kas ar viņu noticis. Noskaidrojās, ka viņa ir stāvoklī, bet viņa to neatcerējās vai nezināja. Viņa izvēlējās sev vārdu Nadīne. Mēs ar vīru nolēmām viņu pieņemt, nosūtījām visu nepieciešamo informāciju, bet šķita, ka mūsu vēršanos neuztvēra nopietni.
Toreiz teica, ka tādu ir daudz, un radiniekus izdodas atrast ļoti retos gadījumos. Nezinu, kā tā sanāca, ka viņi nereaģēja, ņemot vērā jūsu vēršanos par sievas meklēšanu. Ļaujot Nadīnei palikt zem mūsu mājas jumta, mēs cerējām, ka viņa visu atcerēsies, varēs atgriezties mājās. Nadīne palīdzēja mājas darbos, bija ļoti gaišs, labs cilvēks. Mēs ar viņu sadraudzējāmies. Viņa ilgi teica, ka viņai ir jāatceras kāds ļoti nozīmīgs.
Iespējams problēmas bija šī stresa dēļ? Viņa lūdzās parūpēties par viņas meitu, neatstāt Sanitu. Un mēs ar vīru nolēmām paņemt viņu, jo savu bērnu mums nebija. Mēs nodomājām, ka tas ir debesu dāvana. Protams, bija grūti, tādā situācijā nav priekam laika, bet es apsolīju darīt visu, lai kļūtu par labu māti mazulītei. Mēs cienīgi atvadījāmies no Nadīnes, izdarījām viņai visu, ko spējām. Jūs ilgi meklējāt savu sievu bet, ja gribat pārliecināties, ka Nadīne bija tā pati Dace, ka Sanita ir jūsu bioloģiskā meita, vajadzētu veikt DNS testu.
Rūdolfs bija gatavs piekrist jebkam. Aizbraucis pēc priekšnieka uzdevuma, viņš sarunāja paspēt pabeigt visus darbus pēc iespējas ātrāk, un tad doties to noskaidrot. Sarmīte uztraucās par Sanitu, tāpēc lūdza vīrieti atrasties tur dažādos laikos ar meiteni, jo, ja viņi izrādītos sveši viens otram cilvēki, nevajadzēja lieki kaitināt ar iepazīšanos.
Pabeidzis darbus, Rūdolfs bija spiests atgriezties dzimtajā pilsētā. Mieru nedeva doma, kā viss tālāk izvērtīsies. Vīrietis dzīvoja rezultātu gaidās. Viņš visu laiku domāja, kas varēja notikt ar viņa sievu, ja tā patiešām bija viņa? Tagad jau bija neiespējami uzzināt. Tomēr viņš varēja nolikt ziedus, normāli atvadīties no viņas, varēja iepazīties ar meitu.
Pēc divām nedēļām atnāca rezultāti, kas apstiprināja, ka Rūdolfs tiešām ir Sanitas tēvs. Vīrietis palūdza atvaļinājumu uz sava rēķina un atkal metās uz galvaspilsētu. Sarmīte ar vīru netraucēja tēva un meitas saziņai. Viņi saprata, kādā situācijā visi ir nonākuši, un žēloja Rūdolfu.
Sanita ar piesardzību attiecās pret savu īsto tēvu. Viņa gribēja uzzināt kaut ko par savu īsto ģimeni, bet baidījās. Tomēr Mārcis bija blakus un solīja, ka nevienam neļaus viņu aizskart. Kopā ar Rūdolfu meitene aizbrauca pie mātes atdusas vietas, lai noliktu ziedus. Rūdolfs ilgi tur sēdēja. Viņš solīja, ka tagad centīsies darīt visu, lai meita uzzinātu, cik brīnišķīga bija viņas māte, lai viņai nepietrūktu nekā.
Stāstīdams meitai, kāda bija viņu kopdzīve ar Daci, Rūdolfs atdzīvināja atmiņā visus labākos brīžus, kas pavadīti kopā ar mīļoto. Lai gan viņi ar Sanitu tikai iepazinās, viņi bija tuvi cilvēki un bija gatavi atbalstīt viens otru. Sarmīte ar vīru piedāvāja Rūdolfam palīdzēt ar pārcelšanos uz galvaspilsētu un darba meklēšanu tur, bet viņš pagaidām nevarēja pamest vietu, kur viņi dzīvoja ar Daci.
Lasi vēl: Pēc sudraba kāzu jubilejas es noīrēju dzīvokli, bet mans vīrs Valdis joprojām nesaprot kāpēc
Viņu dzīvoklis glabāja tik daudz atmiņu. Vīrietis apsolīja parādīt visu meitai un pastāstīt vairāk par māti. Viņš deva vārdu, ka, tiklīdz galīgi atlaidīs, viņš varēs pārcelties, lai rūpētos par Sanitu un būtu viņai blakus.
Nejauša satikšanās vilcienā palīdzēja tēvam un meitai atrast vienam otru. Lai gan Rūdolfs zaudēja cerību atkal apvienoties ar sievu, bet tagad viņš zināja, ka viņa skatās uz viņu no debesīm, un katru dienu runāja ar viņu. Viņš lūdza par taisnīgumu un sodu tiem, kuru dēļ Dace pazuda un nespēja atrast vīru.
Pateicās Sarmītei ar vīru, ka parūpējās par viņa mīļoto un izaudzināja viņu meitu. Pateicās Mārcim par to, ka viņš apņēma Sanitu ar savu mīlestību. Rūdolfs, šķiet, bija gatavs atlaist pagātni un dzīvot tālāk tiem, kam bija nepieciešams viņa atbalsts. Viņš zināja, ka nekad neaizmirsīs Daci, bet tagad jau viņu tikšanās notiks vēlāk, kad beigsies viņa īsais mūžs, un viņš varēs atkalapvienoties ar sievu debesīs.
