Lielākajai daļai dārzkopju mēdz būt slikta reputācija. Šie šie mazie dzīvnieciņi spēj izrakt veselas dobes, meklējot barību. Kamēr tie ravē savus tuneļus, tie bojā arī augu sakņu sistēmu, kas izraisa augšanas traucējumus. Ievērojamus zaudējumus kultūraugiem.
Galvenā pazīme, kas liecina par kurmju klātbūtni dārzā, ir zemes vaļņi.
Tās var būt visur: siltumnīcā, zālienā, uz dobēm, puķu dobēs. Šādi “vulkāni” bojā vietas izskatu un pārkāpj vasarnīcu estētiku.
Taču ir arī pozitīvs aspekts.
Kurmji var būt arī noderīgi. Pretēji vispārpieņemtam uzskatam, galvenais barības avots kurmjiem nav augu saknes, bet gan augsnes iemītnieki: sliekas, vaboles, kāpuri, gliemeži. Turklāt, rokot ejas barības meklējumos, dzīvnieki aktīvi irdina augsni. Un augsne, ko kurmji izmet uz virsmas, var būt izmantot stādu un istabas augu audzēšanai.
Kurmju augsnes priekšrocības
Visbiežāk kurmji dzīvo treknās un auglīgās augsnēs – tajās ir vairāk augsnes.
barības, īpaši sliekas. Vietās, kur ir smilšaina augsne.
Smilšainā augsnē dzīvnieki dzīvo retāk – šādā augsnē nav slieku.
Augsts gruntsūdens līmenis arī izdzen šos kukaiņēdājus.
Kurmji ir diezgan rijīgi dzīvnieki. Viņi ēd tik daudz dienā kukaiņi un kukaiņi, cik viņi paši sver. Viņiem ir ļoti spēcīgas priekšējās ķepas: tās spēj rakt pat mālainās un blīvās augsnēs. Kurmju bedrītes un tuneļi bieži atrodas 5 līdz 60 cm dziļumā. Dienas laikā šie dzīvnieki
spēj izrakt ejas līdz 20 m garumā. Viņiem būs zemes pārpalikums izmest uz virsmas: lai atbrīvotu vietu un
“vēdināt” tuneļus.
Lasi vēl: “Es negribu mācīties, es gribu precēties”: Šīs paziņojums izraisījis satraukumu gan tēvam, gan skolotājiem
Daži dārznieki dod priekšroku šādu pilskalnu izlīdzināšanai, aizpildot izraktās ejas ar tādu pašu kurmju augsni. Bet šī ideja nav labākā divu iemeslu dēļ. Pirmais ir tas, ka kurmis neatkāpsies – viņš tūlīt veiks jaunu gājienu netālu no vecā. Un otrs – kurmju augsne ir ļoti vērtīga izejviela, kas ļoti noderēs vasarniekam vai floristam.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…..
