Stāsts, kas liks Tev aizdomāties par sev apkārtējiem cilvēkiem un ļaus novērtēt gan viņus, gan sevi.
Kad es mācījos skolā, es piedalījos skolas praksē, kura piedāvāja darboties vietējā slimnīcā. Manos pienākumos ietilpa slimnieku apraudzīšana un informācijas plūsmas nodrošināšana starp māsiņām un galveno ārstu.
VIDEO:
Es nebiju ne apmācīts, ne visai komunikabls. Man, godīgi sakot, bija mazliet bail no cilvēkiem.
Vienā no savām vizītēm es iegāju kādā aptumšotā palātā, kurā atradās gultā guļošs un gārdzošs cilvēks. Es domāju, ka viņš ir aizmidzis un tāda ir viņa elpa, kad viņš guļ. Kad es pietuvojos viņa gultai, es…
Tevi arī varētu interesēt
Lai uzzinātu vairāk, šķir nākamo lapu!
Tevi noteikti interesēs
- Mans draugs no Vācijas atbraucot uz Latviju saprata, kāpēc mums nepatīk atvērti balkoni: stāstu kādēļ tā
- Turīgs tēvs nolēma meitu vest pie prāta un aizsūtīja viņu strādāt par ārsti dziļā Latvijas ciematā. Kad viņš uzzināja, kā viņai tur klājas, viņš nolēma palikt!
- No brīža, kad Ainažos zemnieks pieņēma darbā jaunu un izskatīgu slaucēju, kas prata visu, cilvēki vairs nevēlējās pirkt no viņa pienu
- Vārīti ceptie kartupeļi sanāks īpaši kraukšķīgi, ja ūdenim pievienosiet vienu parastu sastāvdaļu
- Makšķernieks Mēmeles upē noķēra mazu karūsu un ielika to akvārijā – vēlāk tā kļuva par pagasta sensāciju
- Pat ziemā manas pelargonijas krāšņi zied: dalos ar 5 vienkāršiem un pārbaudītiem mēslošanas līdzekļiem







