Augsnes un augu sagatavošana
Lai labāk iesakņotos jaunie koki, tos atbrīvo no lapām un dzinumiem, un saknes uz 24 stundām ievieto ūdenī, lai tās attīrītu no sapuvušām un nokaltušām vietām. Regulāra sakneņu mitrināšana ir vēl viena nepieciešamība veiksmīgai stādīšanai un stādu attīstībai.
Neaudzējiet kokus pārāk tuvu viens otram, lai izvairītos no pārmērīgas kaimiņu augu aizēnošanas. Augļu dārzi labvēlīgi attīstās vidēji smilšmāla augsnē ar skābumu 5-8 pH. Ja augsne ir pārāk skāba, pievieno kaļķi (0,5 kg/m2).
Pirms stādīšanas zemi uzrok 50-60 cm dziļumā . No apakšas noņem mālu un smiltis, un augšējo augsnes slāni (15-20 cm) atliek aizbēršanai un sajauc ar minerālvielām (fosfātiem un kāliju) vai ar deoksidētu kūdru.
Stādīšanas tehnoloģija soli pa solim
Bedres rakšana. Divas nedēļas (ne vairāk kā 2-3 dienas) pirms stādīšanas darbiem sagatavo bedri, kuras dziļums ir 1 m, un diametrs ir atkarīgs no saknes platuma (vismaz 50-80 cm). Kauleņaugļiem bedres dziļumam jābūt 70-80 cm.
Drenāžas ierīkošana. Lai novadītu lieko mitrumu no saknēm, bedres apakšā ieber šķembas, granti, šķeltu ķieģeli, upes oļus vai smiltis.
Stādu ievietošana bedrē. Dariet to lēni un uzmanīgi, lai nebojātu auga daļas. Sakņu kaklam jābūt 5-6 cm virs zemes, un saknēm jābūt iztaisnotām.
Bedres aizpildīšana ar augsni. Augu pārklāj ar uzbērto un mēsloto augsnes virskārtu, veidojot zemu kalniņu un pie malām sablīvējot. Tranšejas veidošana – to veido ap bedres apkārtmēru, lai ūdens ilgāk barotu saknes.
Laistīšana. Tas ir īpaši svarīgi sausā laikā. Labāk ir izmantot laistīšanas kannu, lai bedre netiktu izskalota. Optimālais daudzums vienam kokam ir 2-3 spaiņi.
Mulčēšana. Augšpus bedres pārklāj ar nokritušām lapām, zāli, zāģu skaidām vai kompostu.
Iestādīto augu kopšana
Jauni, tikko iestādīti koki rudenī piedzīvo lielu stresu – aukstumu, vēju, gaismas trūkumu utt. Un to kopšana galvenokārt ir vērsta uz to, lai cīnītos ar šiem nelabvēlīgajiem apstākļiem un palīdzētu augam pielāgoties jaunajai vietai. Lielie koki ir jutīgāki pret pārstādīšanu – tiem nepieciešams divreiz ilgāks laiks, lai iesakņotos (līdz pat 5 gadiem).
Aktīvās augšanas laikā koku nepieciešams laistīt: 2-3 spaiņi uz 1 m2; katru gadu palielinot apjomu par vienu spaini. Sausuma laikā mitruma daudzumu dubulto.
Stumbru un zarus no vēja pasargā ar balsta – kociņa – palīdzību. Šajā gadījumā potcelma materiāls nedrīkst bojāt stumbru. Pavasarī to aptin ar sūnām vai mitru drānu no laikapstākļu iedarbības un izžūšanas. Ja stādu zari sasniedz 40-50 cm, tad martā tos var apgriezt par ceturtdaļu.
Regulāra dzinumu pārbaude un bioloģiska vai ķīmiska apstrāde pasargās no kaitēkļiem. Galvenās pazīmes, kas liecina par veiksmīgu koka iesakņošanos, ir: daudz jaunu elastīgu zaru, sulīgi zaļš vainags, rudenī nobriedusi koksne.