Kurzemes tūrisma informācijas centros aizvadītais gads iezīmējis būtiskas izmaiņas ceļotāju paradumos. Kamēr Dienvideiropu un citus reģionus pārņem rekordlieli karstuma viļņi, Latvija arvien biežāk tiek izvēlēta kā “vēsais galamērķis”.
Statistika rāda, ka pieaudzis tūristu skaits no valstīm, kurās vasaras kļūst grūti panesamas, piemēram, Spānijas un ASV. Tajā pašā laikā nepastāvīgie laikapstākļi un lietus pierobežā radījuši izaicinājumus, atturot kaimiņvalstu, īpaši Lietuvas, ceļotājus no Kurzemes apmeklējuma.
Dienvidu karstums dzen tūristus uz Baltijas piekrasti
Liepājas tūrisma nozares pārstāvji novēro, ka pilsētas pievilcība tālajos tirgos aug. Tas skaidrojams ne tikai ar mērķtiecīgu mārketingu ASV, Japānā un Spānijā, bet arī ar globālajām klimata pārmaiņām. Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Sintija Pusaudze uzsver, ka tūristi no karstajiem reģioniem mērķtiecīgi meklē kūrortpilsētas ar mērenu vasaras temperatūru.
“Dienvideiropas vasaras kļūst ekstrēmi karstas, tāpēc ceļotāji meklē pludmales, kur var baudīt svaigu gaisu un mērenu siltumu,” skaidro Pusaudze. Viņa arī piebilst, ka pašlaik tiek plūkti augļi no iepriekšējo gadu darba starptautiskajos tūrisma tirgos, un prognozē, ka 2025. gadā veiktās iestrādes pilnībā atspoguļosies tūristu plūsmā tuvāko divu gadu laikā.
Kuldīgas izaicinājumi: Lietus un ģeopolitika
Kuldīgā situācija šovasar bijusi mainīga. Kuldīgas novada tūrisma un attīstības centra vadītāja Jana Bergmane atzīst, ka tūrisma nozarei šis gads bijis nopietns pārbaudījums. Papildus nestabilajai ģeopolitiskajai situācijai, kas ietekmē reģionu jau vairākus gadus, tūrismu negatīvi ietekmēja lietainā un vēsā vasara. Īpaši to izjuta uzņēmēji, kuri piedāvā aktīvo atpūtu pie ūdens.
Tomēr sezonas noslēgums izvērtās veiksmīgs – jūlijā, augustā un saulainajā septembrī tūristu plūsma Kuldīgā ievērojami pieauga. Interesanti, ka pilsētā sāk atgriezties tūristi no valstīm, kuri pēc pandēmijas bija pazuduši, piemēram, no Itālijas, Francijas un Polijas. Uzņēmēji ziņo arī par viesiem no Apvienotās Karalistes un ASV, kas Kuldīgu kā galamērķi nebija izvēlējušies gandrīz desmit gadus.
“Izpēdo Dienvidkurzemi” – pārgājienu bums un dabas tūrisms
Vietējie tūristi tikmēr arvien vairāk novērtē iespēju atpūsties dabā. Dienvidkurzemes novadā milzu popularitāti iemantojis projekts “Izpēdo Dienvidkurzemi”, kas norisinās jau ceturto gadu. Dienvidkurzemes novada tūrisma centra direktore Ieva Skābarde stāsta, ka interese par pārgājieniem ir milzīga – brīdī, kad tiek izziņots jauns maršruts, vietas tiek norezervētas zibensātrumā.
Aizvadītajā gadā pārgājienos piedalījušies vairāk nekā 1300 dalībnieku, no kuriem vismaz 500 bijuši unikālie gājēji, kas pirmo reizi devušies iepazīt novada ceļus un neceļus. Tāpat reģionā tiek attīstīti specifiski piedāvājumi, piemēram, putnu vērošanas tūrisms Papē, kur sadarbībā ar Lietuvas partneriem atklāta jauna ornitoloģijas ekspozīcija.
Jaunas takas un apskates objekti
Lai dažādotu tūrisma piedāvājumu, Kurzemē tiek nepārtraukti pilnveidota infrastruktūra:
Dienvidkurzemē: Labiekārtota un atjaunota gleznainā dabas taka “Rīvas loki”, kas piesaista gan mierīgas atpūtas cienītājus, gan fotogrāfus.
Kuldīgā: Gadu mijā atvērta jauna pastaigu taka gar Ventas kreiso krastu. Tā ne tikai piedāvā jaunus ainavu skatu punktus uz pilsētu, bet arī nodrošina labiekārtotu vidi garajām pastaigām jebkurā gadalaikā.
Kopsavilkumā var secināt, ka Kurzeme sekmīgi pielāgojas jaunajiem globālajiem apstākļiem. Kamēr laikapstākļi joprojām ir noteicošais faktors vietējiem un kaimiņvalstu ceļotājiem, starptautiskajā mērogā Latvijas mērenais klimats kļūst par arvien vērtīgāku tūrisma resursu.
