Diennakts tumšajā laikā jābūt uzmanīgiem, braucot ar automašīnu, jo uz ceļiem pārvietojas meža zvēri – gan mazi, gan pat ļoti lieli. Milzis pie ceļa! Tādai vajadzētu būt brīdinājuma zīmei, ja gadās satikt šos dzīvniekus.
Daudzi nemaz nezina, ka arī Latvijā sav vaļā dzīvo šo dzīvnieki – lielākie sauszemes zīdītāji Eiropā. Šo dzīvnieku klātbūtne ir viens no spilgtākajiem pierādījumiem tam, ka dabas aizsardzības programmas spēj dot reālus, “taustāmus” rezultātus – raksta žurnāls “Medības”.
Pirmo reizi šie dzīvnieki mūsu valstī parādījās 20. gadsimta beigās, kad Papes Dabas parkā tika izveidots to aploks. Sākumā tie dzīvoja norobežotā teritorijā, taču ar laiku daļa dzīvnieku devās brīvībā un veiksmīgi pielāgojās dzīvei savvaļā. Šobrīd tie ir sastopami Rucavas un Vaiņodes apkārtnē, taču reizēm tie klejo plašāk, šķērsojot ceļus un krietni pārsteidzot autovadītājus.
No Lietuvas Latvijā ienāk arī atsevišķi tēviņi, kas meklē jaunas teritorijas un mātītes. Tā pamazām veidojas vienota Baltijas sumbru populācija, kas liecina par veiksmīgu sugas atjaunošanās procesu visā reģionā.
Vectētiņa recepte – garšīgi un ātri pagatavojami kartupeļu pīrādziņi: mīklas maz, pildījuma daudz
Dabas varenība tuvplānā
Šie dzīvnieki ir patiesi iespaidīgi – lielāki par alni, smagāki un spēka ziņā bīstamāki. Pieaudzis tēviņš var svērt līdz 900 kilogramiem un sasniegt gandrīz divu metru augstumu skaustā. Aukstajos gada mēnešos tie pulcējas baros, tādēļ, braucot pa ceļiem Kurzemes dienvidu pusē, autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem.
Tomēr sumbra sastapšana dabā ir kas vairāk par satraukuma mirkli — tas ir piedzīvojums, kas paliek atmiņā uz visu mūžu. Varenais, kluss dzīvnieks, kas no seniem laikiem atgriezies mūsu ainavā, simbolizē spēku, izturību un dabas spēju atjaunoties.
Ko nezinājāt par šiem “milžiem”?
Tie ir lielākie Eiropas sauszemes dzīvnieki. Pieaudzis tēviņš sasniedz svaru līdz pat 900 kilogramiem un gandrīz divus metrus augstumā.
Reiz pilnībā izzuduši. 20. gadsimta sākumā savvaļas sumbri Eiropā vairs nebija sastopami. Visi mūsdienu sumbri ir pēcnācēji vien aptuveni 12 dzīvniekiem, kas saglabājās zooloģiskajos dārzos.
Atjaunota suga. Pateicoties reintrodukcijas programmām, sumbri šobrīd atkal dzīvo vairāk nekā 15 Eiropas valstīs – arī Latvijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā un Rumānijā.
Lasi vēl: Karaliskas vakariņas no vienkāršām sastāvdaļām: “ātrais plovs” 25 minūšu laikā
Meža un pļavu arhitekti. Sumbri apēd krūmus un jaunos kokus, veidojot atklātākas vietas mežos un palīdzot uzturēt augu un kukaiņu daudzveidību.
Sabiedriski, bet tomēr piesardzīgi. Sumbri dzīvo baros, ko vada pieredzējušas mātītes, bet tēviņi lielāko gada daļu uzturas vienatnē, pievienojoties baram tikai pārošanās laikā vasaras beigās.
Atdzimšanas stāsts
Kad 20. gadsimta sākumā pēdējie savvaļas sumbri vairs nebija nekur dabā sastopami, šķita, ka šī suga pazudusi uz visiem laikiem. Tomēr pateicoties cilvēku centieniem, dažos zooloģiskajos dārzos un rezervātos vēl bija palicis niecīgs šo dzīvnieku skaits. No tiem vēlāk izauga jauna, atjaunota populācija, kas šodien atkal klīst pa Eiropas mežiem.
Sumbru atgriešanās ir viens no lielākajiem dabas aizsardzības stāstiem pasaulē – apliecinājums tam, ka, ja cilvēks dod dabai iespēju, tā pati spēj atrast līdzsvaru un dziedēt sevi.
Lielākie sauszemes zīdītāji Eiropā, video:
