Labs dabisks mēslojums, kas satur kāliju un fosforu, ir dažādu sugu koksnes pelni. Taču šāda veida mēslojums nav piemērots visiem augiem.
Pelnu ķīmiskais sastāvs atšķiras atkarībā no sadegušās koksnes veida. Pelnu izmantošana ne vienmēr ir laba, jo, nonākot augsnē, pelni palielina tās sārmaino reakciju, tādējādi apgrūtinot augu piekļuvi barības vielām.
Pelnus no atkritumiem, ķīmiski apstrādātas vai krāsotas koksnes nedrīkst izmantot kā mēslojumu, jo tie satur bīstamas vai potenciāli bīstamas ķīmiskās vielas, smagos metālus.
Pelnus nedrīkst izmantot kopā ar slāpekli saturošiem mēslošanas līdzekļiem, piemēram, svaigiem kūtsmēsliem, amonija nitrātu, urīnvielu, amonija sulfātu. Ja tos izmantos kopā ar pelniem, tie zaudēs savas īpašības.
Mēnesi pēc pelnu izmantošanas augsnē iestrādā slāpekļa mēslošanas līdzekļus. Pelnus izmanto organisko vielu sārmošanai, jaucot tos ar komposta kaudzēm, kur tie palīdz uzturēt labvēlīgu vidi organiskajām vielām.
Pelnu mēslojumu nedrīkst izmantot sārmainās augsnēs vai vietās, kur tiek audzēti acidofilie augi. Pie tiem pieder acālijas, kamēlijas, mellenes, dzērvenes, rododendri un virši. Galvenais šiem augiem ir skāba augsne. Acidofili neaug vieni paši, to augsnē vienmēr ir tiem nepieciešamie mikroorganismi, īpaši sēņu veidi.
Brūklenēm šīs sēnes saplūst ar saknēm un uzņem barības vielas no skābās augsnes. Brūklenes baro šīs sēnes ar savu sulu, un tās veido savstarpēji izdevīgu simbiozi. Bez šīm sēnēm brūklenes slikti aug vai iet bojā, un šīs sēnes aug tikai skābās augsnēs. Tipiski acidofili ir visi sfagnu purvu augi: sfagnu sūnas, baltmeldras u.c.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā!