Eiropas Savienība ir oficiāli apliecinājusi ieceri mīkstināt līdz šim noteikto 2035. gada aizliegumu pārdot jaunas benzīna un dīzeļdegvielas automašīnas, piekāpjoties ievērojamam spiedienam no autobūves nozares, kā arī vairāku dalībvalstu valdību vadītājiem, tostarp Vācijas un Itālijas.
Kā vēsta The Guardian, Eiropas klimata komisārs Vopke Hekstra šo ieceri nodēvējis par “abpusēji izdevīgu risinājumu”, kas, apvienojot gan stimulus, gan ierobežojumus, ļauj vienlaikus ņemt vērā patērētāju intereses un rūpniecības vajadzības, vienlaikus saglabājot ES virzību uz transporta elektrifikāciju.
Saskaņā ar līdzšinējiem normatīvajiem aktiem autoražotājiem bija noteikts pienākums panākt, lai līdz 2035. gadam visas saražotās vieglās automašīnas un furgoni būtu ar nulles izmešiem. Tomēr Eiropas Komisija tagad piedāvā šo prasību pārskatīt, samazinot mērķi līdz 90%, kas faktiski nozīmētu iespēju arī pēc 2035. gada turpināt ražot noteiktu apjomu uzlādējamu hibrīdautomobiļu, kā arī transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem.
Medijs skaidro, ka, ieviešot tā dēvēto “burkāna un pātagas” pieeju, atlikušos 10% no produkcijas, kas nebūs oglekļa neitrāla, ražotājiem nāksies kompensēt ar citiem videi draudzīgiem risinājumiem. Tie var ietvert, piemēram, Eiropā ražota zaļā tērauda izmantošanu rūpnīcās vai biodegvielas pielietošanu neelektriskajos transportlīdzekļos.
Ilgtspējīga transporta komisārs Apostolos Tzitzikostas uzsvēris, ka šāda pieeja sniedz gan tirgum, gan patērētājiem brīvību izvēlēties tehnoloģijas, kuras tie vēlas izmantot nākotnē. Savukārt par rūpniecību atbildīgais komisārs Stefans Sežurnē atzinis, ka Eiropas autobūves nozarei šobrīd jārisina trīs būtiski izaicinājumi – pieaugoša konkurence no Ķīnas, pieprasījuma kritums un salīdzinoši lēna tehnoloģiju attīstība.
Piedāvātajām izmaiņām vēl nepieciešams ES dalībvalstu valdību un Eiropas Parlamenta apstiprinājums, taču jau tagad tās tiek vērtētas kā būtiskākā atkāpšanās no ES zaļās politikas kursa pēdējo piecu gadu laikā. Kritiķi norāda, ka šis solis ir nopietns trieciens Eiropas līdzšinējai stratēģijai transporta elektrifikācijas jomā.
Greenpeace UK politikas direktors Duglass Pars aicinājis Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru nesekot Eiropas piemēram, brīdinot, ka šāda rīcība būtu pielīdzināma ekonomiskai pašsabotāžai. Tikmēr Greenpeace Vācijas izpilddirektors Martins Kaizers šo ieceri raksturojis kā “agrīnu Ziemassvētku dāvanu Ķīnas elektroauto ražotājiem”.
Rakstā arī skaidrots, ka līdz 2035. gadam mazo elektroautomobiļu ražotāji varēs saņemt tā dēvētos “superkredītus”, kas ļaus uzkrāt papildu oglekļa emisiju kredītus savām ražotnēm.
Lasi vēl: Pabalsti un pārrēķini 2026.gadā – tiek atgādinātas kādas būs izmaiņas sociālajā jomā
ES patērētāju organizāciju jumta organizācija BEUC kopumā atzinīgi vērtē centienus veicināt mazu elektrisko transportlīdzekļu ienākšanu tirgū, norādot, ka hibrīdautomobiļi 40 000 eiro vērtībā lielākajai daļai mājsaimniecību nav finansiāli pieejami. Vienlaikus Komisija rosina arī mīkstināt prasības elektriskajiem furgoniem, samazinot noteikto oglekļa emisiju samazinājuma mērķi no 50% līdz 40%.
Lēmums, kuru pēdējās dienās daudzi jau bija paredzējuši, ir izsaucis asu reakciju no Eiropas Parlamenta Zaļo frakcijas, kas paziņojusi – šāds solis faktiski nozīmē Eiropas emisiju samazināšanas pamatlikumdošanas vājināšanu.
