Labklājības ministrs atklāj, ka daži pabalsti varētu tikt palielināti pat divkārt vai trīskārt

Labklājības ministrs norāda, ka atsevišķi pabalsti varētu tikt paaugstināti pat divas vai trīs reizes. Ir izskanējušas dažādas versijas sakarā par dažādie pabalstiem. 

Jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks intervijā raidījumā uzsvēra, ka visi pabalsti ir rūpīgi pārskatīti, taču, ņemot vērā, ka valsts prioritāte ir drošība, ir svarīgi saprast, ko reāli iespējams īstenot jau nākamajā gadā.

Pēc ministra sacītā, viens no būtiskākajiem uzlabojumiem varētu būt bērna kopšanas pabalsta palielināšana no pašreizējiem 171 eiro līdz 420 eiro.

Kāpēc tieši 420 eiro? Ministrs skaidro, ka šī summa ir puse no mediānas ienākumiem valstī, kas pašlaik ir 840 eiro. Tas nozīmē, ka, pieaugot vidējiem ienākumiem valstī, arī pabalsts tiktu automātiski palielināts. Tādējādi tiktu novērsta situācija, kad pabalstu vienreiz palielina, bet pēc tam ilgstoši neaktualizē, kā tas ir noticis ar vairākiem citiem sociālajiem pabalstiem.

Dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs beidzot atklāj kādas Latvijā gaidāmas Lieldienas – viss sāksies aprīļa vidū

Turklāt bērna kopšanas pabalstu saņem visi vecāki neatkarīgi no tā, vai viņi ir veikuši sociālās iemaksas. Pēc ministra teiktā, šādi valsts izsaka pateicību jaunajiem vecākiem par to, ka viņi ir devuši ieguldījumu sabiedrības nākotnē, radot pēcnācējus.

Aptaujā piedalījušies iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem, un visbiežāk kā iespējamo risinājumu viņi minējuši nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem, ko atbalsta puse aptaujāto. Apmēram tikpat daudz respondentu par efektīviem risinājumiem uzskata izdevīgākus kredīta nosacījumus mājokļa iegādei, kā arī ģimenes valsts pabalsta palielināšanu vienam bērnam.

Lasi vēl: Cik lielu summu drīkst saņemt bankas kontā no tuviniekiem, draugiem un paziņām – zināms kādu robežu nepārkāpt

Bieži kā nepieciešami pasākumi tika minēti arī maza bērna kopšanas pabalsta un bērna piedzimšanas pabalsta palielināšana, kā arī bērnudārzu pieejamības uzlabošana. Salīdzinoši retāk respondenti izcēla bērnu pieskatīšanas pakalpojumu ieviešanu un plašāku atbalstu Latvijas valstspiederīgo repatriācijai. Savukārt 7% aptaujāto šajā jautājumā nav izteikuši konkrētu viedokli.