Pēdējo dienu stiprais sals daudziem licis atcerēties, ko patiesībā nozīmē īsta Latvijas ziema. Lai gan aukstums šķiet nepanesams, sinoptiķi norāda, ka šī situācija vislabāk parāda to, kā mainījies mūsu klimats.
Saskaņā ar laika prognozētāju prognozēm, gaidāmais februāris apkārtējā reģionā nesīs zem normas esošu temperatūru, kā arī nokrišņu daudzumu ap normu un virs normas. Hidrometeoroloģijas centra zinātniskais direktors Vilfands to paziņoja intervijā.
Viņš norādīja, ka “temperatūras situācija būs dažāda”. Pēc Vilfanda teiktā, temperatūra apkārtējā reģionā februārī būs zem pašreizējās klimata normas, kas galvaspilsētā ir -5,9 grādi pēc Celsija. Tomēr mēnesis nav gaidāms ārkārtīgi auksts, bet gan tipiskā ziemas diapazonā. Runājot par nokrišņiem, galvaspilsētā tiek prognozēts daudzums “aptuveni un pat nedaudz virs normas”, februārī sagaidāmi aptuveni 53 mm, piebilda Vilfands.
Kopējā aina visā Austrumeiropā būs nevienmērīga: Eiropas dienvidos un centrālajā daļā gaidāms pārmērīgs sniegs un lietus, savukārt ziemeļrietumos – iespējams nokrišņu deficīts, liecina Hidrometeoroloģijas centra dati. Mēs vienkārši vairs neesam gatavi tādam aukstumam, kas vēl pirms dažiem gadu desmitiem šķita pilnīgi parasta parādība.
Bet ko saka Toms Bricis par brīvdienu bargo salu
Tuvākās trīs diennaktis būs īsts pārbaudījums gan cilvēkiem, gan tehnikai. Sestdien, svētdien un pirmdien sals nekur nepazudīs, tieši pretēji – naktīs tas kļūs vēl skarbāks. Lielākajā valsts daļā termometra stabiņš noslīdēs līdz –18 vai –24 grādiem. Atsevišķos reģionos, piemēram, Zemgalē, Latgalē un Vidzemes augstienē, aukstums var būt vēl izteiktāks, sasniedzot pat –29 grādu atzīmi.
Vienīgā vieta, kur elpot būs nedaudz vieglāk, ir Ziemeļkurzemes piekrastes rajoni. Tur jūra nedaudz mīkstina gaisu, tāpēc temperatūra turēsies ap –9 līdz –14 grādiem.
Ziemas spelgonis, ko bijām piemirsuši
Toms Bricis skaidro, ka šāds aukstums janvāra beigās pats par sevi nav nekas ārkārtējs. Nekādi vēsturiskie aukstuma rekordi šajās dienās netiks laboti. Galvenā problēma slēpjas mūsu pašu uztverē un tajā, cik ļoti esam atraduši no ziemas.
Pēdējos desmit gados ziemas Latvijā ir kļuvušas ievērojami siltākas, un šādi aukstuma viļņi tagad ir retums. Pēdējo reizi –30 grādu sals oficiāli tika reģistrēts pirms pieciem gadiem Staļģenē. Šobrīd mums šķiet, ka notiek kaut kas nebijis, lai gan patiesībā tā ir klasiska Latvijas ziema, kuru esam vienkārši piemirsuši.
Infrastruktūra vairs netiek galā
Lielākais izaicinājums šobrīd nav tikai personīgais komforts vai biezāka mēteļa izvēle. Problēmas sākas tur, kur tās neredzam – pilsētas komunikācijās un ēku inženiersistēmās. Mūsu infrastruktūra vairs nav radusi pie tik ilga un noturīga sala. Uzņēmums “Rīgas ūdens” jau fiksē arvien vairāk avāriju, jo vecākie ūdensvadi aukstuma ietekmē neiztur spiedienu un plīst. Tas ir skaidrs signāls, ka gadiem ilgās siltās ziemas ir likušas mums atslābt.
Padoms privātmāju saimniekiem
Īpaši piesardzīgiem šobrīd jābūt tiem, kuri dzīvo privātmājās. Tajos gados, kad ziemas bija maigas, mēs reti kurš pārbaudījām, kādā stāvoklī ir ūdens cauruļu siltinājums.
Tagad, kad sals turas vairākas dienas pēc kārtas, jebkura sprauga vai bojājums izolācijā var beigties ar aizsalušām caurulēm. Tas nav stāsts par bailēm, bet gan par tīri tehnisku sagatavotību – aukstums atrod vājākās vietas ļoti ātri. Ja siltinājums ir nolietojies, šīs brīvdienas var sagādāt dārgus un nepatīkamus remontdarbus.
Kā klimata pārmaiņas mūs “saudzē”
Lasi vēl: Klients ļoti vīlies ‘”Omniva” kurjeru piegādes darbā: “Jau kuru reizi pakas ir metamas ārā”
Interesanti, ka tieši šis aukstums vislabāk raksturo klimata pārmaiņu mānīgo dabu. Toms Bricis uzsver – ja tieši šī pati aukstā gaisa masa no Krievijas stepēm pie mums būtu atceļojusi pagājušajā gadsimtā, mēs šobrīd piedzīvotu –35 vai pat –40 grādu salu. Mūsdienu apstākļos sasniegt tik zemu temperatūru ir kļuvis gandrīz neiespējami. Arī Rīgā situācija ir stipri mainījusies.
Pēdējo reizi –30 grādi galvaspilsētā bija tālajā 1994. gadā. Šajās brīvdienās Rīgā būs ap –20 grādiem, kas ir auksts, tomēr tālu no vēsturiskajām šausmām.
Bīstamais ledus Rīgas līcī
Līdz ar lielo salu strauji mainās situācija uz ūdeņiem. Kamēr ezeros un upēs ledus biezums daudzviet jau sasniedz drošus 30 centimetrus, jūrā situācija ir krasi atšķirīga un daudz bīstamāka. Rīgas līcī šobrīd veidojas dreifējošais ledus. Tie ir blīvi peldoši ledus gabali, kas tikai izskatās pēc stabilas virsmas. Patiesībā tie jebkurā brīdī var sākt kustēties vai tikt aizpūsti tālāk no krasta. Tāpēc kāpšana uz līča ledus šobrīd ir ārkārtīgi bīstama un neparedzama nodarbe.
