Atmosfēras spiediena paaugstināšanās
Tas parasti notiek silta mitra gaisa ietekmē. Cilvēkiem saasinās dažādas senas kaites un sāpes, jo pieaug spiediens uz nerviem. Pazeminās asinsspiediens. Slimnieki sajūt bezspēku, kļūst izklaidīgi, nespēj koncentrēties.
Negaiss ar pērkonu
Uzlādētais gaiss veicina serotonīna izkliedēšanos organismā, bet šis hormons ietekmē garīgo spriedzi, tāpēc negaisa laikā var strauji mainīties garastāvoklis. Var rasties migrēna, sāpes sirdī, stress. Šādā laikā pieaug varbūtība saslimt ar infekcijas slimībām.
Negaidīts karstums, svelme
Paplašinās asinsvadi. Sirds strādā intensīvāk, lai normalizētu asinsriti. Cilvēki, kam pazemināts asinsspiediens, šādā laikā jūt galvassāpes un reiboņus. Asins pa asinsvadiem plūst ātrāk, un var rasties aizsprostojumi asinsvados.
Pēkšņs aukstums
Asinsvadi sašaurinās, tāpēc paaugstinās asinsspiediens. Rezultātā tiek traucēta sirds asinsapgāde. Var rasties muskuļu krampji.
Sauss, silts vējš
Izraisa adrenalīna līmeņa palielināšanos. Paātrinās pulss, un ceļas asinsspiediens. Seko galvassāpes, nespēja koncentrēties. Rodas velkošas sāpes locītavās. Tiem, kam zems asinsspiediens, reibst galva.
Ko darīt?
- Vairāk kustēties svaigā gaisā, un ne tikai saulainā laikā.
- Pieradināt sevi pie kontrastdušas.
- Staigāt pa ūdeni ar basām kājām. Ja nav citas iespējas, var izmantot vannu. To piepilda līdz pusei ar aukstu ūdeni. Iekāpj 2-3 minūtes intensīvi staigā, tad izkāpj un var vēlreiz atkārtot.
- Jāmasē ķermenis ar cietu birsti, izdarot apļveida kustības uz leju no sirds.
- Reizi nedēļā vajadzētu iet pirtī. Ieteicams saunā.
*Raksta tapšanā izmantota Ritas Blaumanes grāmata „Hedvigas grāmata”
Avots:
