Jaunajai dziedātājai konstatēja au*zēju, un viņai nācās atgriezties Latvijā.
Par laimi, Laima Vaikule veiksmīgi pārvarēja sli*ību. Tagad viņa pat kaut kādā mērā ir pateicīga liktenim par šo pieredzi.
Ja nebūtu bijusi mana sli*ība, viss notiktu citādi. Manā dzīvē uzradās jauni izaicinājumi. Publika, koncerti un visi bijušie sapņi kļuva mazāk svarīgi.
“Es vairs negribēju sākt neko jaunu, pat vasarā neiegādājos ziemas apavus. Notika manas vērtību pārmaiņas. Sapratu, ka laiks rit tik ātri, ka neiedomājos, cik ātri vecāki noveco,” stāsta Laima.
Attiecības starp cilvēkiem ir daudz būtiskākas par materiālajiem labumiem, pārliecināti uzskata Laima: “Bieži vien mēs tikai domājam, ka mums neviens nav nepieciešams.
Patiesībā, katrā dzīves mirklī mums ir vajadzīgs kāds blakus. Vai nu lai vienkārši sarunātos, pastaigātos, vai arī lai kopā dotos uz pirti. Un, protams, draugi ir nepieciešami arī ballītēm.”
Dziedātājas sapņi ir ļoti skaidri: viņa cer, ka negribētu dzirdēt sliktas ziņas un vēlas, lai visi būtu veseli un laimīgi.
Tādēļ šodien mani sapņi ir šādi: lai dzīve norit savu gaitu, lai viss kļūst labāks, un lai mēs pat nepamanām, kā tas notiek.
Lasi vēl: “Šādi vīrieši ir īsti skopuļi!” Trīs vārdi, kuru īpašnieki biežāk ir skopāki par citiem vīriešiem
Laima Vaikule ir izcilā un morāliskā dziedātāja postpadomju telpā. Atšķirībā no daudzām 90. gadu zvaigznēm, kuras cenšas izcelties ar dīvainiem un patoloģiskiem uzvedības modeļiem, balstoties tikai uz savu bijušo slavu, ko visi jau sen ir aizmirsuši.
Klausoties viņas stāstā, katrs no mums var ņemt piemēru, kā pielāgot savu dzīvi konkrētajā situācijā. Kāds var mācīties no Laimas piemēra un mainīt savu dzīvi uz labo pusi, pielāgojoties jaunām situācijām. Savukārt citiem var būt liktenis kalpot sabiedrībai un caur savu radošo mākslu radīt prieku citiem cilvēkiem.
Ko tu par to visu domā?