Šogad rudens ir gandrīz tikpat nesaprotams, kāda bija arī pagājušā vasara. Arī rudens lapas nesteidz krāsoties, un tas, kā vēstī laika un dabas zīmju vērotājs Vilis Bukšs – skaidri nozīmē to, kāda būs ziema.
Šo dabas parādību – krāšņo koku krāsošanos rudenī, ko gaida teju vai katrs, lai brīvdienas pavadītu, pastaigājoties zem sarkanām un dzeltenām kļavām, savā blogā “Mans laiks”, komentējis arī Latvijā pazīstamais dabas un laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs. Viņš skaidro, vai šogad sagaidīsim krāsainu rudeni un vai negadīsies tā, ka visas lapas jau būs nokritušas, vēl nenokrāsojušās.
Turklāt arī šim, protams, ir saistība – kāda lapu krāsošanās, cik krāsains un skaists rudens, tāda arī ziema – par to Vilis Bukšs.
Oktobra sākums šogad pārsteidz ar vēl joprojām zaļojošiem kokiem. Vasaras mitrums un sausais, tveicīgais septembris ir aizkavējis rudens krāsu ienākšanu. Lai gan ar katru dienu dabā kļūst arvien vairāk dzeltenzaļu, dzeltensarkanu un sarkanbrūnu toņu, koku lapotnes joprojām nesteidzas ietērpties ierastajā Miķeļu laika rotā.
Parasti koku dzeltēšana sākas ap Miķeļiem – no 29. septembra līdz 12. oktobrim –, kad meži, parki un dārzi uzvelk savu “Miķeļa vaskaino tērpu”. Salīdzinot ar izcili zeltainajiem rudeņiem – 2007., 2013. un 2018. gadā –, šoruden krāsu bagātība, šķiet, būs pieticīgāka.
Tas tāpēc, ka trūkst īstu rudens salnu, kas piešķir lapām dzidras krāsas. Saules gaismas kļūst arvien mazāk, un pelēcīgajās, mitrajās dienās lapas nereti pārklāj rūsas tonis. Šādas rudenīgas rūsas atceramies arī no 2009., 2017. un 2019. gada – toreiz tām sekoja nemīlīgas ziemas. Lai gan 2019./2020. gada ziema bija pavasarīgi maiga, vēlais rudens pārtapa agrā pavasarī gandrīz nemanāmi. Dabas vērotāji saka – ja lapās vairāk zelta, tad ziema būs maigāka.
Lasi vēl: Meteorologs Toms Bricis par gaidāmo laiku šonedēļ: viss strauji mainīsies sākot no 10. oktobra
Ne katrs rudens dāvā patiesu lapu koku skaistumu. Saulaini, zeltaini rudens toņi parasti vēsta par mierīgu un maigu ziemu, savukārt sarkanbrūni un rūsaini toņi – par sniegainu un asu aukstumu. Īpaši nozīmīgs ir pats lapkritis – tās klusās dienas, kad lapas krīt bez vēja. Ja tās norauj vējš, gaidāma nepastāvīga, “ne šāda, ne tāda” ziema.
No Miķeļiem līdz Mārtiņiem (no 29. septembra līdz 10. novembrim) daba sāk gatavoties miegam. Lapas kļūst par segu visai dzīvai radībai. Šajā laikā debesis šķērso dzērves, zosis un ziemeļu gulbji, bet sīkie putni klusām dodas uz siltākām zemēm – dienvidrietumu un dienvidaustrumu virzienā. Šoruden vēl 30. septembrī bija redzamas pēdējās bezdelīgas – tās, kas vienmēr atvadās visvēlāk.
Kad kokiem birst lapas, daba mēdz pārsteigt. Dažkārt atveras ziedpumpuri ābelēs, ievās vai pat pīlādžos, uzplaukst ceriņzars vai zied jasmīns. Tā bija arī pagājušajā – 2024. gada – rudenī. Un, kad ziedi atmostas neparastā laikā, tas bieži nozīmē maigu un siltu ziemu.
Kā būs šogad? Vai rudens uzvilks savu zeltaino tērpu, vai tomēr paliks pelēcīgi kluss un rūsaini rāms? To mēs jau pavisam drīz manīsim un būs mums pirmās liecības par to, kāda tad mūs sagaida ziema.
