Pavasaris ir klāt — un līdz ar to arī laputis. Tāda nu mums ir ar tām daudzgadīga draudzība. Tiklīdz stādi izstiepj plecus, tā tie jau ir klāt. Baltas, melnas, zaļas.
Reizēm šķiet, ka tie (laputis) zina, kad esi nopircis jaunās sēklas. Un tad jau sāk vērpties lapiņas, kāti kļūst lipīgi, un dārzkopja dvēsele niez vairāk nekā pirksts pēc odu kodiena.
Esmu izmēģinājis visu ko. Gan veikalā pirktos aerosolus, gan “mājas bumbas” no ķiploka, pat lūdzos virs dobes (tas gan nepalīdzēja, bet kaimiņi sāka biežāk sveicināties). Bet bija viena sena metode, ko man deviņdesmitajos pastāstīja vectēvs, un viņš to savukārt bija uzzinājis no sava drauga — kolhoza agronoma. Metode vienkārša kā gumijas zābaks, bet darbojas vēl šodien. Turklāt ne tikai darbojas — laputis bēg un vairs neatgriežas. Pārbaudīts.
Stāstu.
Slepenā sastāvdaļa — pelni. Jā, parastie koka vai ogļu pelni. Galvenais, lai bez piemaisījumiem.
Ko darām:
Ņemam litra burku ar pelniem un aplejam ar 2 litriem karsta ūdens. Ne verdoša, bet ļoti karsta. Atstājam uz nakti ievilkties, var zem vāka. No rīta izkāšam un pievienojam šķīdumam mazliet (burtiski tējkaroti) šķidrās ziepes — tas vajadzīgs, lai maisījums labāk pieliptu lapām.
Pēc tam visu šo lietu salejam smidzināmajā pudelē un sākam apstaigāt savus īpašumus. Galvenais — apstrādāt ne tikai virspusi, bet arī lapu apakšpusi. Kā zināms, laputis mīl taisīt savus tusiņus tieši tur, ēnā. Pārsmidzinām — un viss. Pēc pāris dienām viss kā ar roku noņemts. Ja situācija ir smagi ielaista, var atkārtot pēc 3–4 dienām. Parasti pietiek ar divām reizēm.
Un tagad — kāpēc šī metode ir tik forša:
Pirmkārt, bez ķīmijas. Pat ja jums ir suns, kaķis vai mazbērns, kurš visu rauj mutē — mierīgi, nekāda ļaunuma nebūs.
Otrkārt, augsne tikai pateiks paldies. Pelni nav tikai līdzeklis pret laputīm, tie ir arī mēslojums. Kālijs, fosfors, kalcijs — viss, kas augiem vajadzīgs, īpaši augšanas sākumā.
Treškārt, praktiski par velti. Ja jums ir krāsns, grils vai vismaz paziņa ar vasarnīcu — pelnus dabūt nav problēma.
Un tagad mazliet personīgā. Pagājušajā gadā man laputis tā pārņēma baklažānus, ka lapas bija savijušās dūrē un jaunās vairs neauga. Jau gribēju visu izraut — bet atcerējos vectēva recepti. Divas apstrādes — un viss kā nebūtu bijis. Tagad kaimiņi nāk pie manis pēc padoma, it kā es būtu profesors “laputoloģijā”.
Šai metodei ir vēl viens bonuss: laputis neattīsta pret to imunitāti. Atšķirībā no ķīmijas, ko tās, šķiet, jau dzer kā sulu. Bet šeit — pelni vienkārši rada apstākļus, kuros tām nepatīk dzīvot. Ekosistēma, tā teikt, nostāda tās neērtā situācijā.
Un jā, ja jums pa kātiem vēl skraida skudras — nebrīnieties. Viņas taču ganā laputis kā govis. Kad iznīcina laputis, skudras krīt panikā. Var vienkārši izbārstīt pelnus ap stumbra pamatni — un skudras skries meklēt jaunu ganību vietu.
Lasi vēl: No 1. maija sāksies jauns dzīves posms: Globa nosauc 5 zodiaka zīmes, kuru dzīve apgriezīsies kājām gaisā
Tā ka, ja jūsu dārzā iemetusies šī zaļā sērga — nesteidzieties uz veikalu pēc indi. Iespējams, atbilde jau ir jums pa rokai — spainītis pelnu pēc šašlika.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu….
