Šā gada janvāris mūs pārsteidza ar pamatīgu un ilgstošu salu, kas lika krietni vairāk domāt par māju siltumu un elektrības patēriņu. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja gandrīz deviņus grādus zem nulles, kas ir krietni bargāk, nekā esam pieraduši pēdējos gados.
Šādos laikapstākļos strauji pieauga pieprasījums pēc enerģijas visā Baltijā, radot nopietnu pārbaudījumu mūsu energosistēmai. Kamēr upes klāja ledus un vējš ne vienmēr pūta ar vajadzīgo spēku, tieši lielās termoelektrocentrāles kļuva par galveno stabilitātes garantu.
Termoelektrocentrāles strādā ar pilnu jaudu
Kad ārā pieturas liels sals, Latvenergo TEC-1 un TEC-2 kļūst par neaizstājamu balstu. Janvārī šīs stacijas strādāja ar ļoti augstu slodzi, saražojot gandrīz 40% no visas Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas. Tas ir lielisks rezultāts, kas parāda, cik svarīgi ir saglabāt jaudīgas un uzticamas bāzes stacijas. Šie objekti ne tikai silda pilsētas, bet arī nodrošina, ka gaismas neizdziest brīžos, kad citi resursi ir ierobežoti.
Aukstums valdīja ne tikai pie mums, bet arī kaimiņvalstīs, tāpēc pieprasījums pēc TEC jaudām bija milzīgs visā reģionā. Katru dienu šīs stacijas biržā piedāvāja apjomu, kas palīdzēja līdzsvarot tirgu ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā un Ziemeļvalstīs. Tas vēlreiz pierāda, ka mūsu energoapgādes drošība balstās uz pārdomātu un dažādu ražošanas avotu kombināciju.
Dabas kaprīzes un enerģijas ieguve
Ziema vienmēr ievieš savas korekcijas tajā, kā mēs iegūstam elektroenerģiju. Šogad janvārī upēs iestājās tā saucamais mazūdens periods – ledus sega un sasalums ierobežoja ūdens plūsmu, tāpēc hidroelektrostacijas nevarēja strādāt ar tādu vērienu kā pavasara palu laikā. Arī vēja parki janvārī saražoja nedaudz mazāk nekā ierasts.
Interesanti, ka, par spīti ziemai, pārsteidzoši labi rezultāti bija saules paneļiem. Lai gan dienas ir īsas, skaidrās un saulainās sala dienas ļāva saules stacijām saražot par 13% vairāk enerģijas nekā vidēji šajā sezonā. Tomēr ar to vien bija par maz, lai apmierinātu milzīgo pieprasījumu, kas visā Baltijā pieauga par vairāk nekā piekto daļu salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
Tā kā elektrību patērēja visi un daudz, cenas biržā janvārī pieauga gandrīz divas reizes. Latvijā vidējā cena sasniedza aptuveni 153 eiro par megavatstundu. Šāds lēciens aukstajos mēnešos nav nekas neparasts – līdzīgu situāciju esam pieredzējuši arī iepriekšējos gados, kad sals pastiprinājās.
Latvija janvārī spēja saražot gandrīz visu sev nepieciešamo elektroenerģiju, taču kaimiņos Lietuvā un Igaunijā situācija bija sarežģītāka. Tur vietējās izstrādes pietrūka, tāpēc reģionam nācās iepirkt papildu jaudas no Zviedrijas, Somijas un Polijas. Tas, ka cenas visās šajās valstīs kļuva līdzīgas, liecina par tirgus stabilitāti – enerģija plūst turp, kur tā ir visvairāk vajadzīga, un kopējā sistēma strādā sinhroni.
Stabils pamats nākotnei
Lai gan kopējais uzņēmuma apgrozījums un peļņa iepriekšējā gadā ir nedaudz sarukuši, uzņēmums joprojām spēj efektīvi reaģēt uz krīzes situācijām. Stratēģiski svarīgie objekti, piemēram, TEC un obligāciju kotēšana biržā, sniedz nepieciešamo stabilitāti, lai mēs varētu justies droši arī visaukstākajās ziemas naktīs. Pārsteidzoši vienkārši ir saprast, ka bez šādām jaudīgām stacijām mūsu atkarība no importa būtu daudz lielāka, bet rēķini – vēl neparedzamāki.
Šis janvāris skaidri parādīja, ka enerģētika nav tikai skaitļi atskaitēs. Tā ir spēja ātri pielāgoties dabas apstākļiem, nodrošinot siltumu un gaismu katrā mājā pat tad, kad ārā aiz loga ir bargs sals.
