Latviešu aktrise Zane Daudziņa ar dziļām emocijām paziņojusi par nozīmīgu lēmumu savā dzīvē. Aktrise, rakstniece un pedagoģe Zane Daudziņa ir nolēmusi veikt būtiskas pārmaiņas savā dzīvē.
Viņa pieņēmusi lēmumu aiziet no darba Kultūras akadēmijā, kurā pavadīti gandrīz 25 gadi. Daudziņa atklāj, ka šis ir viņas pēdējais semestris akadēmijā.
Gandrīz ceturtdaļgadsimtu esmu bijusi šajā darbā, taču esmu nolēmusi uz kādu laiku to atstāt. Varbūt ne pavisam, jo akadēmija vienmēr paliks kā brīvības sala manā apziņā. Taču šobrīd izjūtu pagurumu… Bet studentiem ir vajadzīgs pasniedzējs, kuram acis deg no rīta līdz vakaram. Esmu daudz domājusi un sapratusi, ka ārējā atzinība man vairs nav tik būtiska.
Man nav svarīgi, vai esmu asociētā profesore vai vienkārši Zane Daudziņa. Lai gan man būtu iespēja palikt, un akadēmija mani negrib viegli laist prom, es esmu izlēmusi. Atgādinām, ka pagājušajā gadā iznāca Daudziņas grāmata “Bērnudienas Komunālijā”, kuras ilustrācijas veidojusi viņa pati. Grāmata guvusi lielu atzinību un popularitāti.
Ja man kāds jautātu, kas ir Zane Daudziņa, es teiktu – mūžīgais pavasaris. Viņā vienmēr plaukst jaunas idejas, un viņas enerģija uzplaukst ikvienā izrādē un katrā tikšanās reizē ar skatītājiem. Taču patiesībā viņa ir ne tikai aktrise un runas pedagoģe, bet arī rakstniece un māksliniece. Nesen izdotā “Dienasgrāmata” ir liecība tam – grāmatā viņa dokumentējusi pandēmijas gadu ar visu tā neskaidrību, satraukumu, pielāgošanos jaunajai realitātei un prieka meklējumiem. Turklāt grāmatas vāku un ilustrācijas veidojusi pati autore.
Aktrise iedzīvojusies kādā Latvijas ciemata mājā un uzskata to par savu miera ostu
Zane Daudziņa dzimusi Rīgā, bet skolas brīvlaikus pavadījusi pie vecmāmiņas Skrīveros. Jau vairāk nekā 15 gadus viņas un vīra, aktiera Viļa Daudziņa, miera osta ir vasaras māja Bauskas novada Vallē, kur viņi kopīgi iekopuši skaistu dārzu. Tomēr vissvarīgākais ir izkopt iekšējo dārzu – dvēseles harmoniju, ko viņi cenšas saglabāt.
Zanes Daudziņas monoizrādes ir neatņemama Latvijas teātru sastāvdaļa. Kā viņai izdodas vienai pašai noturēt skatītāju uzmanību gandrīz divu stundu garumā?
“Kad esmu uz skatuves, tajā brīdī man nekas cits neeksistē – tikai es un skatītāji, kuriem vēlos izstāstīt lugas stāstu. Esmu pilnībā klātesoša, un publika to jūt. Viņi atbild ar to pašu – ar uzmanību un ļaušanos izrādes maģijai.” Viņa ir spēlējusi vairākās Aivas Birbeles lugās – “Tāda es esmu”, “Apbruņota un bīstama”, “Sieviete kā konfekte”. Vai viņa pirms tam iesaistās sižeta izstrādē?
“Visas šīs lugas ir režisora Jura Rijnieka iecerētas un iestudētas. Viņš rosinājis Aivu Birbeli risināt dažādas tēmas, bet es esmu piedalījusies kā aktrise – izpildītāja. Protams, iestudējuma laikā var rasties kādas izmaiņas vai pat joki no manas puses, kas tiek iekļauti izrādē.”
