Latviešu dzejnieka Jāņa Petera ģimene atklāj viņa pēdējo vēlēšanos. Jānis Peters, kurš aizgājis mūžībā 85 gadu vecumā un pirms savas aizsaulē došanās atstāja norādes kā rīkoties pēc tam tuviniekiem.
Rakstnieks, kultūras žurnālists un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze sociālajos tīklos informējis par iespējām atvadīties no dzejnieka Jāņa Petera.
Zināms ir ģimenes un aizgājēja lēmums
Saskaņā ar ģimenes lēmumu, bēres notiks privāti, piedaloties tikai tuvākajiem ģimenes locekļiem. Tomēr dzejnieka talanta cienītāji varēs atvadīties, ierakstot cieņas vārdus Jāņa Petera piemiņas grāmatā, kas būs pieejama Rīgas Latviešu biedrībā no sestdienas līdz otrdienai no plkst. 12.00 līdz 20.00. Jānis Peters, kurš aizgājis mūžībā 85 gadu vecumā, bija ne tikai ievērojams dzejnieks, bet arī sabiedrisks darbinieks un diplomāts. Literatūrā viņš debitēja 20. gadsimta 60. gados, un viņa radošās darbības augstākais posms bija no 60. līdz 80. gadiem.
Kāds interesants stāsts par dzejnieku..
Jau agrā bērnībā, ap 4. vai 5. klasi, viņš izlēma kļūt par rakstnieku. Sākotnēji sapņojis par jūrnieka vai lidotāja karjeru, taču drīz vien sapratis, ka jūrnieka profesija nav viņam piemērota – neprata peldēt un nespēja paciest vilnas apģērbu, kas jūrniekiem bija jāvalkā. Pat adītas zeķes ziemā viņam nācās uzvilkt piespiedu kārtā. Lidotāja sapnis radās, lasot Annas Sakses “Trīs šķūnīšus”, tomēr galu galā viņš nolēma pievērsties rakstniecībai.
klasē skolotāja klasei nolasīja Indriķa Lēmaņa stāstu par zēnu vārdā Elmārs. Iedvesmots, viņš mājās uzrakstīja savu versiju par Elmāru, kurš cīnījās ar ienaidnieku un, protams, uzvarēja – bērns nevēlējās radīt skumjas ne sev, ne citiem. Skolotāja darbu nolasīja priekšā klasei, un tas viņu iedrošināja rakstīt tālāk – gan stāstus, gan naivus dzejoļus, jo viņš sapņoja kļūt par dzejnieku. Viņa sacerējumus regulāri lasīja visai klasei.
Lasi vēl: Kāda ”Swedbank” kliente savā pastkastē saņēmusi no bankas ļoti dīvainu sūtījumu
Viņa dzejā dominēja tautas likteņtēma, ko raksturo latviskā mentalitāte, vēsturiski un mitoloģiski motīvi, folkloras elementi un tautasdziesmu tonalitāte. No 70. gadu otrās puses viņš pievērsās publicistiskai dzejai, bet 80. gados publicistika kļuva par viņa galveno literārās darbības jomu.
Peters aktīvi iesaistījās 80. un 90. gadu sabiedriskajos procesos, būdams Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs un viens no Latvijas Tautas frontes līderiem un dibinātājiem. 90. gadu sākumā viņš darbojās politikā, kļūstot par Latvijas valdības pilnvaroto pārstāvi Maskavā un vēlāk par ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Krievijā.
