Kamēr oficiālie statistikas dati ziņo par inflācijas stabilizēšanos, realitāte pie veikalu plauktiem bieži vien stāsta pavisam citu stāstu. Baiba (vārds mainīts), kura pēdējos 14 mēnešus pavadīja Hamburgas reģionā Vācijā, šonedēļ beidzot atgriezās mājās.
Viņas pirmais gājiens uz vietējo lielveikalu, lai sarūpētu vakariņas ģimenei, beidzās nevis ar prieku par pašmāju gardumiem, bet gan ar pamatīgu neizpratni un klusu sašutumu.
“Stāvēju pie plaukta un neticēju savām acīm”
“Vācijā esmu pieradusi pie noteiktas preču groza vērtības un, pats galvenais, loģikas. Hamburgā, ieejot pat visparastākajā pilsētas veikalā, es precīzi zinu, cik maksās mans iknedēļas pirkums,” stāsta Baiba.
“Atgriežoties Latvijā, es burtiski apstājos pie piena produktu plaukta. Man radās sajūta, ka cenas šeit vairs nav loģiski izskaidrojamas. Es vienkārši stāvēju un skatījos uz parastu siera iepakojumu, kas maksāja gandrīz tikpat, cik Vācijā maksā vesels delikatešu komplekts.”
Baiba atceras, ka Vācijā viņa nekad nav jutusi stresu pie kases par pamata lietām. “Latvijā es jutu tādu kā iekšēju rūgtumu. Kā tas iespējams, ka valstī, kur algas ir ievērojami zemākas, ikdienas produkti maksā tikpat vai pat dārgāk?”
Kāda cenu atšķirība ir patiesībā: Vācija pret Latviju
Ekonomikas eksperti un jaunākie tirgus dati apstiprina, ka pircēju sajūtas bieži sakrīt ar reālo situāciju. Salīdzinot ikdienas preču grozu, iezīmējas skaidras “šķēres”:
Piena produkti un siers: Šeit atšķirība ir vislielākā. Vidējā piena litra cena vai siera kilograms Vācijā mēdz būt par 12% līdz 20% lētāks nekā pie mums. Iemesls ir skaidrojams ar ražošanas apjomiem – Vācija ir Eiropas lielākais piena ražotājs, un to iekšējā tirgus subsidēšana ļauj noturēt zemākas cenas nekā mazajā Latvijas tirgū.
Svaiga gaļa un maize: Šajā segmentā Latvija joprojām spēj konkurēt. Baiba atzīst: “Lūk, šeit es biju priecīga. Kvalitatīva cūkgaļa vai vistas fileja Latvijā joprojām vidēji ir par 5–10% lētāka nekā Hamburgas veikalos, un, manuprāt, garšo daudz labāk.”
Viltīgā “šrinkflācija”: Baiba pamanīja vēl ko nepatīkamu – iepakojumi kļūst mazāki. “Hamburgā kilograms ir kilograms. Šeit es paņemu rokās pierasto cukura paku un saprotu – tur ir tikai 800 grami, bet cena ir kā par pilnu kilogramu.
Tas ir viltīgs paņēmiens, kā likt mums maksāt vairāk, pašiem to nepamanot.”
Kā nebankrotēt pie kases? Pieredzējušu pircēju 5 zelta padomi
Lai palīdzētu lasītājiem orientēties šajā dārdzības laikā, esam apkopojuši praktiskus ieteikumus:
Sekojiet kilograma cenai: Veikali izceļ “akcijas” cenu lieliem burtiem. Skatieties tikai uz mazo druku cenu zīmēs – cenu par 1 kg vai litru. Tas ir vienīgais objektīvais veids, kā salīdzināt reālo cenu starp dažādiem zīmoliem.
“Privāto zīmolu” spēks: Neizvairieties no veikalu pašu zīmoliem (Lidl, Rimi Basic, Favorit). Tos bieži ražo tie paši lielie ražotāji, bet bez “vārda” uzcenojuma, ļaujot ietaupīt līdz pat 30%.
Higiēna “mega” iepakojumos: Sadzīves ķīmiju, tualetes papīru un veļas pulverus pērciet tikai lielajos iepakojumos un tikai akciju laikā. Mazie iepakojumi ilgtermiņā vienmēr izmaksā dārgāk.
Sezonālā ēšana: Ziemā dārzeņu nodaļā dārgākais ir tas, kas vests no tālām zemēm. Vietējie kāposti, bietes un saknes joprojām ir vislētākais un veselīgākais uztura pamats.
Vakara stundu atlaides: Pēc plkst. 20:00 daudzos lielveikalos pārtikas produktiem ar drīzu termiņa beigām (gaļai, kulinārijai) piemēro 30–50% atlaidi.
Saimnieces Dzintras viedoklis: “Mēs balsojam ar maku”
Saimniece Dzintra, kura gadu desmitiem vada mājsaimniecību laukos, piebilst: “Mēs nevaram izmainīt globālo tirgu vai subsīdijas Eiropā, bet mēs varam mainīt savus ieradumus.
Ja kāds produkts kļūst neadekvāti dārgs, pircējam ir spēks to nepirkt. Galvenais ir plānot maltītes uz priekšu un neļauties impulsiem.”
