Latvijā tiek apsvērta iespēja samazināt atļauto braukšanas ātrumu ārpus apdzīvotām vietām, un ir zināms, līdz cik lielai robežai tas varētu tikt ierobežots.
Līdz šim plānotie pasākumi, iespējams, nebūs pietiekami, lai sasniegtu Ceļu satiksmes drošības plānā 2021.–2027. gadam izvirzītos mērķus par smagi cietušo un bojāgājušo skaita samazināšanu ceļu satiksmes negadījumos. Tāpēc ir nepieciešami papildu pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.
Valdība izskatīs 7. janvārī, ir iekļauti aptuveni 30 jauni ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumi. Starp augstas prioritātes iniciatīvām ir izcelta “nulles tolerances politikas” ieviešana attiecībā uz atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h. Papildus šai iniciatīvai piedāvā ieviest jaunas vidējā ātruma kontroles iekārtas. Plānots uzstādīt vismaz 16 šādas iekārtas, kā arī citas tehnoloģijas pārkāpumu kontrolei, piemēram, lai uzraudzītu luksoforu signālu ievērošanu un sabiedriskā transporta joslu izmantošanu. Vidējā ātruma kontroles posmi, līdzīgi kā fotoradari, ir piemēroti Latvijas apstākļiem un var samazināt braukšanas ātrumu vismaz konkrētos ceļu posmos.
Pilsētvides un ārpilsētas ātruma ierobežojumi
Lasi vēl: Vai ziemu nomainīs straujš atkusnis līdz plus 10 grādiem – Laikapstākļi nākamajai nedēļai
Apsver arī atļautā braukšanas ātruma samazināšanu pilsētās, piemēram, līdz 30 km/h zonās ar blīvu apdzīvotību vai intensīvu gājēju un mikromobilitātes rīku (piemēram, skrejriteņu un velosipēdu) plūsmu. Tāpat tiek piedāvāts samazināt atļauto ātrumu ārpus apdzīvotām vietām, nosakot maksimālo braukšanas ātrumu līdz 80 km/h. Droša braukšanas ātruma ievērošana, pielāgota ceļa apstākļiem un zīmēm, ir būtiska, lai aizsargātu neaizsargātākos satiksmes dalībniekus, piemēram, gājējus un velosipēdistus.
Plānā kā viena no prioritātēm tiek izvirzīta ceļu satiksmes dalībnieku kontroles uzlabošana, kas ietver arī pārkāpumu sodu politikas maiņu, lai efektīvāk risinātu pārkāpumus ceļu satiksmē. Tāpat īpaša uzmanība tiek pievērsta ceļu satiksmes dalībnieku apmācības pilnveidošanai, koncentrējoties uz jauno transportlīdzekļu vadītāju sagatavošanas prasību paaugstināšanu.
Ceļu satiksmes drošības eksperti aktīvi diskutē par uzlabojumiem jauno autovadītāju apmācībā, īpaši izvērtējot nepieciešamību noteikt papildu ierobežojumus mācību braukšanai ar mācību atļauju jeb tā dēvētajām “baltajām tiesībām.” Šādas izmaiņas tiek apsvērtas ar mērķi uzlabot mācību procesu un nodrošināt drošāku satiksmes vidi visiem tās dalībniekiem.
Pavisam drīz varētu konfiscēt automašīnu arī par šādiem sodiem..
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
Ceļu satiksmes drošības eksperti diskusijās rūpīgi izvērtē nepieciešamību pēc jauniem uzlabojumiem un pilnveidojumiem ceļu infrastruktūrā. Starp ierosinātajiem pasākumiem ir pretējo joslu atdalīšana ar norobežojošajiem stabiņiem, krustojumu pārbūve, lai tie veidotu 90 grādu leņķi, kā arī “turboapļu” ieviešana un distances apzīmējumu marķējums. Šādi uzlabojumi tiek uzskatīti par svarīgiem, lai mazinātu negadījumu risku un uzlabotu ceļu drošību.
Aktuāls jautājums ir arī ceļu pieslēgumu un apgriešanās vietu skaita samazināšana, tostarp kreiso pagriezienu likvidēšana, lai uzlabotu satiksmes plūsmu un drošību. Tiek apsvērta papildu finansējuma piešķiršana dažādiem uzlabojumiem, piemēram, ceļmalu pļaušanai, ceļa virsmas apstrādes tehnoloģijām un citiem uzturēšanas darbiem. Vēl viens būtisks risinājums ir stāvlaukumu izbūve kravas transportlīdzekļiem, lai samazinātu riskus, ko rada šo transportlīdzekļu novietošana ceļa nomalēs un sabiedriskā transporta pieturvietās autovadītāju atpūtas laikā.
Eksperti meklē dažādus risinājumus, lai veicinātu atbildīgāku ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību. Viens no apspriestajiem priekšlikumiem ir apdrošināšanas prēmijas apmēra noteikšana, balstoties uz vadītāja fiksētajiem pārkāpumiem, tostarp ar tehnisko līdzekļu palīdzību reģistrētajiem. Šis pasākums varētu kalpot kā papildu motivācija ievērot ceļu satiksmes noteikumus un veicināt drošāku braukšanu.
Par neapmaksātiem sodiem varētu konfiscēt automašīnu
Apspriež iespēju konfiscēt transportlīdzekļus vairākos gadījumos. Pirmkārt, tas varētu attiekties uz automašīnām, kurām ir būtiski tehniskā stāvokļa defekti, kas rada risku ceļu satiksmes drošībai. Otrkārt, tiek izskatīta iespēja konfiscēt transportlīdzekļus, ja to īpašniekiem ir uzkrājies liels neapmaksātu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu sodu apjoms un šie sodi ilgstoši netiek apmaksāti. Šāda pieeja tiek vērtēta kā efektīvs līdzeklis ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu skaita samazināšanai.
Lasi vēl: Vai ziemu nomainīs straujš atkusnis līdz plus 10 grādiem – Laikapstākļi nākamajai nedēļai
Lai Ceļu satiksmes drošības plāna īstenošanas rezultāti būtu maksimāli efektīvi, ceļu satiksmes drošības jautājumi jārisina arī autoceļu pārbūves un atjaunošanas projektos. Tas ietver autoceļu infrastruktūras uzlabošanu un uzturēšanas darbus .Ceļu satiksmes drošības un autoceļu infrastruktūras jautājumi ir jārisina integrētā veidā, vienotā rīcības virzienā ar skaidri definētu mērķi, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju un efektīvus risinājumus ceļu drošības uzlabošanai.
