2026. gads Latvijas debesu vērotājiem solās būt viens no aizraujošākajiem un vizuāli iespaidīgākajiem astronomisko notikumu ziņā pēdējo desmit gadu laikā.
Jau februārī un marta sākumā vakara stundās būs novērojama tā dēvētā planētu parāde – rietumu pusē nelielā debesu apgabalā vienlaikus būs saskatāmas četras spožākās Saules sistēmas planētas, izvietotas samērā tuvu cita citai. Savukārt augusts izcelsies ar diviem aptumsumiem – gan daļēju Saules, gan daļēju Mēness aptumsumu.
Īpaši nozīmīgs būs 12. augusta Saules aptumsums, kas Spānijā būs redzams kā pilns Saules aptumsums un kļūs par pirmo kontinentālajā Eiropā novērojamo pilno Saules aptumsumu kopš 1999. gada. Visa gada gaitā būs labi novērojamas arī visas spožākās Saules sistēmas planētas – Merkurs, Venera, Marss, Jupiters un Saturns. Nozīmīgāko meteoru plūsmu – Kvadrantīdu, Perseīdu un Geminīdu – aktivitātes maksimumi gaidāmi attiecīgi 4. janvārī, 13. augustā un 14. decembrī.
Lai gan 2026. gads būs noslēdzošais gads pašreizējā Saules aktivitātes ciklā, kad Saules aktivitāte joprojām ir augsta, saglabāsies pietiekami liela iespēja spēcīgiem Saules uzliesmojumiem, līdz ar to arī Latvijā varētu būt vērojamas ziemeļblāzmas. Tradicionāli vislabākie apstākļi to novērošanai būs ap astronomiskā pavasara un astronomiskā rudens sākumu.
Pavasaris
Astronomiskais pavasaris iestāsies 20. martā, astronomiskā vasara – 21. jūnijā, astronomiskais rudens – 23. septembrī, bet astronomiskā ziema sāksies 21. decembrī.
2027. gadā dažādos pasaules reģionos kopumā notiks divi Saules un divi Mēness aptumsumi. No tiem Latvijā labi būs novērojams viens daļējs Saules aptumsums un viens daļējs Mēness aptumsums. Pilna Saules aptumsuma josla 12. augustā šķērsos Grenlandi, Atlantijas okeānu, Islandes rietumu daļu un Spānijas centrālos apgabalus. Latvijā šis notikums būs redzams kā daļējs Saules aptumsums – Rīgā tas sāksies plkst. 20:06 un turpināsies līdz plkst. 21:11, kad Saule jau būs norietējusi.
Aptumsuma lielākā fāze, kas sasniegs 0,84, būs plkst. 20:58, tādēļ piekrastes rajonos Latvijā novērotājiem pavērsies reta iespēja ieraudzīt rietošu Saules sirpi. Divas nedēļas vēlāk, 28. augustā, daļējs Mēness aptumsums būs vērojams Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā, Rietumāzijā, kā arī Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā. Šī aptumsuma maksimumā būs aizsegta gandrīz visa Mēness virsma.
Latvijā būs redzams aptumsuma sākums – Rīgā tas sāksies plkst. 5:34, bet plkst. 6:22 Mēness norietēs brīdī, kad aptuveni puse no tā diska jau būs aptumšota. Savukārt 17. februārī gredzenveida Saules aptumsuma josla šķērsos Antarktīdu un Indijas okeāna dienvidu daļu, bet 3. martā pilns Mēness aptumsums būs redzams Austrumāzijā, Austrālijā, Klusajā okeānā, kā arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Abi šie aptumsumi Latvijā nebūs novērojami.
Īpaši labvēlīgs laiks
2028. gads būs īpaši labvēlīgs arī Merkura – Saulei tuvākās planētas – novērošanai. Vakara debesīs Merkurs būs redzams februāra otrajā pusē, savukārt rīta stundās to varēs vērot novembra otrajā pusē. Venera, kas ir spožākā planēta Saules sistēmā, vakaros būs redzama no februāra līdz augusta vidum, bet novembrī un decembrī tā parādīsies rīta debesīs pirms saullēkta.
Īpaši pievilcīgs skats gaidāms 9. jūnijā pēc saulrieta, kad Venera atradīsies tikai 1,5 grādu attālumā no Jupitera, veidojot izteiksmīgu un skaistu spožu spīdekļu pāri vakara debesīs.
Marss būs saskatāms rītos jūnijā un jūlijā, no augusta līdz septembrim – nakts otrajā pusē, bet no oktobra līdz decembrim – visas nakts garumā. 16. novembra rītā Marss pietuvosies Jupiteram līdz viena grāda attālumam, un abas planētas kopā veidos iespaidīgu pāri Lauvas zvaigznājā. Jupiters no janvāra līdz jūnija vidum būs redzams vakaros augstu debesīs, no septembra līdz novembrim – rītos un nakts otrajā pusē, bet decembrī tas būs novērojams visu nakti.
Lasi vēl: Ko nevajadzētu darīt 5. janvārī, pretējā gadījumā jūsu parādi vairosies: tautas zīmes Sniega dienai
Saturns savukārt būs redzams vakaros no janvāra līdz februāra vidum, jūlijā un augustā – nakts otrajā pusē, septembrī un oktobrī – visas nakts laikā, bet no novembra līdz gada beigām atkal vakara debesīs. Saskaņā ar pašreizējām prognozēm aprīlī varētu būt iespējams novērot komētu C/2025 R3 (PANSTARRS), tomēr tās saskatīšanai, visticamāk, būs nepieciešams binoklis.
Pēdējo gadu laikā strauji pieaug sakaru pavadoņu skaits Zemes orbītā, tāpēc naksnīgajās debesīs arvien biežāk var pamanīt spožus, kustīgus punktus, kas pārvietojas ar dažādu ātrumu. Lai gan sākotnēji tie var šķist interesanti, kopumā šie pavadoņi būtiski apgrūtina kvalitatīvu astronomisko novērojumu veikšanu.
