Sākot ar šodienu, Latvijā stājas spēkā pārskatīta kārtība palīdzības sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem. Valdība pērnā gada nogalē apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto rīcības plānu 2026. gadam, kuram kopumā ir novirzīti aptuveni 39,7 miljoni eiro.
Šis finansējums paredzēts, lai nodrošinātu saskaņotu darbību starp valsts iestādēm, pašvaldībām un nevalstisko sektoru. Galvenais iemesls atbalsta nosacījumu maiņai ir situācijas stabilizēšanās – jaunu ieceļotāju plūsma ir kļuvusi paredzama, un lielākā daļa bēgļu jau ir integrējušies vietējā darba tirgū un sabiedrībā. Jaunais plāns attiecas gan uz personām, kas Latvijā uzturas jau ilgstoši, gan uz tiem, kuri ieradīsies šī gada laikā.
Izmaiņas sociālajā un veselības aprūpes jomā
Līdz ar jaunajiem grozījumiem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā tiek ieviestas būtiskas korekcijas sniegto pakalpojumu grozā. Ukrainas iedzīvotāji saglabā tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi tādā pašā mērogā kā Latvijas iedzīvotāji obligātās apdrošināšanas sistēmā, tomēr turpmāk viņiem būs jāveic pacienta līdzmaksājumi. Izņēmums ir tikai tās personas, kuras ietilpst jau esošajās no maksas atbrīvotajās grupās (piemēram, bērni vai trūcīgas personas). Tāpat bēgļiem vairs netiks izmaksāts vienreizējais pabalsts nodarbinātības uzsākšanai, tomēr viņi joprojām drīkst izmantot Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātos rīkus darba meklēšanai un prasmju pilnveidošanai. Atceltas ir arī īpašās zinātniskās stipendijas pētniecisko darbu veikšanai.
Izmitināšanas un ēdināšanas nosacījumi
Valsts turpinās nodrošināt pajumti un pārtiku, taču ar noteiktiem laika ierobežojumiem. Standarta situācijā izmitināšana tiek garantēta līdz 60 dienām, bet ēdināšana – līdz 30 dienām. Tomēr īpašas rūpes tiek veltītas mazaizsargātajām grupām (pavisam noteiktas deviņas šādas kategorijas), kurām primārais atbalsts izmitināšanai var tikt pagarināts līdz pat 180 dienām. Pašvaldībām ir pienākums pēc šī perioda beigām atkārtoti izvērtēt katras personas situāciju un, ja nepieciešams, pagarināt atbalstu vēl uz 180 dienām. Jāatzīmē, ka mājsaimniecības, kas savā paspārnē uzņem bēgļus, arī turpmāk saņems attiecīgu atlīdzību par viesmīlību.
Valsts valodas apguve un uzturēšanās nosacījumi
Viens no centrālajiem integrācijas elementiem ir latviešu valodas prasme. Jaunie noteikumi paredz, ka bēgļiem, kuri veic profesionālos pienākumus, divu gadu laikā kopš pagaidu aizsardzības saņemšanas ir jāapgūst valoda vismaz pamata līmenī (A2 pakāpē). Ilgtermiņā, proti, piecu gadu periodā, zināšanu līmenim jāatbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām konkrētajam amatam. Jāņem vērā arī stingrāks drošības nosacījums – personas, kuras pēc aizsardzības saņemšanas izvēlēsies apmeklēt Krieviju vai tās okupētās teritorijas, automātiski zaudēs pagaidu aizsardzības statusu Latvijā. Attiecībā uz dokumentiem ir noteikts, ka Ukrainas pilsoņu pases ar beigušos derīguma termiņu Latvijā tiks atzītas par derīgām vēl līdz 2027. gada 4. martam.
Jauna kārtība mājdzīvnieku reģistrācijai
Izmaiņas skārušas arī tos Ukrainas iedzīvotājus, kuri Latvijā ieceļo kopā ar saviem četrkājainajiem draugiem. Zemkopības ministrija ir pārtraukusi valsts finansējumu dzīvnieku obligātajām veselības pārbaudēm un reģistrācijai. Tā kā masveida bēgļu plūsma ir beigusies un lielākā daļa dzīvnieku tagad tiek ievesti caur citām ES valstīm, kurās kontroles jau ir veiktas, turpmāk par dzīvnieka čipēšanu, potēšanu un reģistrāciju būs jāmaksā pašam īpašniekam. Robežkontroles punktos uz austrumu robežas pēdējā laikā vairs nav novēroti gadījumi, kad Ukrainas bēgļi ieceļotu tieši ar mājdzīvniekiem, tādēļ šāds valsts atbalsts vairs netiek uzskatīts par lietderīgu.
Aktuālie dati par bēgļu kopienu Latvijā
Saskaņā ar Fizisko personu reģistra datiem, 2025. gada nogalē Latvijā bija reģistrēti nedaudz vairāk kā 31 tūkstotis Ukrainas iedzīvotāju ar pagaidu aizsardzības statusu. Interesanti dati vērojami nodarbinātības jomā – aptuveni trešdaļa jeb 10 449 personas ir oficiālās darba tiesiskajās attiecībās.
STATISTIKA PAR UKRAINAS BĒGĻIEM (uz 01.12.2025.):
Kopējais skaits: 31 412 personas
Sievietes: 17 111
Vīrieši: 14 301
Nepilngadīgie: 6 904
Seniori (65+): 2 228
Nodarbinātie: 10 449 personas
Kaut arī pagājušajā gadā robežu kopumā šķērsoja vairāk nekā 18 tūkstoši Ukrainas pilsoņu, lielākā daļa no viņiem Latviju izmantoja tikai kā tranzīta ceļu, lai dotos tālāk uz citām Eiropas valstīm vai atpakaļ uz Ukrainu. Latvijā paliekošo bēgļu bruto darba ienākumi kopš 2022. gada ir stabili auguši, liecinot par veiksmīgu ekonomisko iekļaušanos.
