Ja, ejot pa mežu, jums “paveicās” satikt vilku, tad esiet viens no retajiem, jo lielākajā daļā gadījumu vientuļš vilks cilvēkam pat netuvosies. Protams, ir izņēmumi. Pirmkārt, tie attiecas uz slimiem un pārmērīgi izsalkušiem dzīvniekiem. Lūk, kas jums jāatceras, ja ceļu jums šķērso pelēks vilks.
Ko kategoriski aizliegts darīt, satiekot vilku
Dažas lietas ir stingri aizliegtas, tiekoties ar vilku. Nekādā gadījumā nevajadzētu bēgt no dzīvnieka. Vilki ir mednieki. Pat labi trenēts cilvēks nevarēs izbēgt no zvēra. Vilki, tāpat kā suņi, skrien ievērojami ātrāk nekā vairums cilvēku. Nemēģiniet sevi aizstāvēt no vilka, nokrītot zemē un ieņemot embrija pozu. Nekādā veidā neveidojiet uz muguras kupri. Un, iespējams, vissvarīgākais, nekad nepagrieziet muguru plēsējam.
Ko darīt, ja dzīvnieks neko nedara
Ja vilks neizrāda agresiju un nemēģina tuvoties, bet vienkārši stāv un skatās, lēnām virzieties prom, nepagriežot muguru un nepievēršot acis plēsējam. Nekādā gadījumā neliecieties un vienlaikus nesaraujieties. Speriet soļos ļoti uzmanīgi. Ļoti iespējams, ka plēsējs kādu laiku jūs vēros un pēc tam vienkārši nolems doties dziļāk mežā savās darīšanās. Katru sekundi lieciet vilkam saprast, ka jūs vērojat katru viņa kustību. Vilki ir baru plēsēji, viņi reti uzbrūk vieni.
Ko darīt, ja dzīvnieks mēģina tuvoties
Mēģiniet nobiedēt vilku. Centies izskatīties pēc iespējas lielāks un bīstamāks – viciniet rokas, šausmīgi kliedziet no pilna spēka. Noteikti ieņemiet visstabilāko pozīciju. Neļaujiet vilkam pienākt no sāniem vai aizmugures. Vienmēr sekojiet līdzi plēsējam. Mēģiniet jau iepriekš bruņoties ar kaut ko smagu: nūjām, akmeņiem utt. Ja vilks pārliecinoši tuvojas jums, mēģiniet atspiest muguru pret kaut ko un sagatavojieties uzbrukumam.
Ko darīt, ja vilks uzbrūk
Tas izklausīsies banāli un nedaudz naivi – galvenais nekrist panikā. Nē, jums būs ļoti bail, vairāk nekā jebkad dzīvē. Bet bailes un panika ir divas dažādas lietas. Ja nekrītat panikā, ķermenis palīdzēs ar adrenalīnu. Ja vilks uzbrūk, jums nekas cits neatliek kā cīnīties. Izmantojiet rokas un kājas, smagus priekšmetus, apģērba priekšmetus, kopumā visu, kas pagadās pa rokai. Metiet vilkam akmeņus. Mēģiniet stāvēt ar muguru pret kaut ko lielu un cietu, piemēram, koku.
Centieties neļaut dzīvniekam tuvoties. Ja vilks tomēr tevi aiz kaut kā satver sit no visa spēka pa galvu, ausīm, acīm, vēderu, cirkšņiem. Vilks ir ļoti bīstams, taču būtībā tas joprojām ir suns. Pat sievietei būs priekšrocības auguma un masas ziņā salīdzinājumā ar lielāko daļu vilku. Rets indivīds pieņemas svarā par vairāk nekā 50-55 kg, lai gan ir “mutanti”, kas sasniedz 80-90 kg. Bet tādi ir retums.
Bet ko darīt, ja satiek veselu baru?
Vienam cilvēkam praktiski nav izredžu izdzīvot sadursmē ar vilku baru. Spēcīgs vīrietis, bruņojies ar nūju vai ko līdzīgu, atspiedies pret koku, principā var mēģināt tikt galā ar nelielu baru līdz 6 vilkiem. Ja pietiekami ilgi pretojaties un neļaujat sevi sakost, tad iespēja pastāv, lai arī neliela. Agrāk vai vēlāk vilki var vienkārši zaudēt interesi par agresīvu laupījumu.
Sievietei vai bērnam nav nekādu izredžu pret vilku baru. Tikai vairāku pieaugušo grupa var pārliecinoši pretoties dzīvnieku baram. Šajā gadījumā, saskaroties ar vilku baru, jums ir jāieņem aizsardzības pozīcija, spiežot muguru pret otra cilvēka muguru un jāsāk aizstāvēties.
[…] Latvijā pieaudzis vilku skaits. Kā rīkoties, ja, sēņojot vai ogojot, mežā sastopi vilku […]