Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāvji aicina suņu saimniekus pārliecināties, vai arī viņa sunim nav pamanāmas pirmās saslimšanas pazīmes un attiecīgi laikus vērsties klīnikā, ziņo LETA.
“Pēdējā laikā strauji pieaudzis ar barības vada paplašināšanos saslimušo suņu skaits, par to liecina arī šonedēļ uz patalogoanatomisko izmeklēšanu nosūtītie divu suņu līķi. Līdz šim ar šo kaiti saslima tikai viens divi suņi mēnesī, savukārt tagad mēs redzam šos gadījumus teju katru dienu. Slimības pēkšņā uzliesmojuma iemesls nav skaidrs, un pašreizējā situācija veterinārārstu vidū tiek vērtēta kā ārkārtēja,” sacīja biedrības vadītāja Māra Viduža.
Viņa arī norādīja – lai meklētu cēloņus, biedrība vērsusies pie kolēģiem Eiropā, lai uzzinātu, vai līdzīga situācija ir vērojama arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, un izrādījies ka citviet epidēmija nav novērota.
Savukārt Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītāja Linda Jakušenoka vērsa uzmanību uz slimības pazīmēm, akcentējot, ka ielaistos gadījumos suņus vairs glābt neizdodas.
“Slimības sākumā novērojamas izmaiņas suņa balsī, tā kļūst smalkāka. Tad mainās ēšanas paradumi – ēdot suns izstiepj kaklu, atkāpjas no bļodas, novērojamas atraugas, kuru laikā tiek atgrūsts šķidrums un putas. Apetīte saglabājas, tomēr suns strauji novājē, jo barība nenonāk kuņģī, bet uzkrājas paplašinātājā barības vadā. Slimībai progresējot, suns vairs nespēj uzņemt ne barību, ne ūdeni un, tā kā process ir sāpīgs, suns var būt nomākts, klepot vai smakt. Diagnozi uzstāda rentgenoloģiski, endoskopiski vai dzīvnieka līķa izmeklēšanas laikā,” sacīja veterinārārste.
Kā norādīja biedrībā, patlaban sagatavotas anketas, kas ļaus pietuvoties slimības cēloņu atrašanai. Anketu veterinārajās klīnikās aicināti aizpildīt visi suņu īpašnieki, kuri sava suņa uzvedībā ir saskatījuši līdzību ar minētajām pazīmēm.
“Katra šāda gadījuma reģistrācija un izpēte šobrīd ir svarīga, lai atklātu slimības cēloņus un glābtu citu suņu dzīvības,” rezumēja biedrības vadītāja.
Avots: 
