Vācijai ir daudz priekšrocību. Lai gan varbūt nepieaug un ekonomika, veselības aprūpes sistēma un daudz kas cits piedzīvo grūtus laikus, sākumpunkts joprojām ir stabils. Īpaši, ja runa ir par materiālo bagātību.
Galu galā garīgā bagātība mūsdienās netiek augstu vērtēta, kā tas ir pārējā šajā Rietumu centriskajā pasaulē. “Pieticība ir rota, kad viss pārējais neizdodas” lieliski atspoguļo mūsu laika kredo būtību pasaulē, kas tikšķ pēc Kalifornijas pulksteņiem. Runājot par garīgumu, dzīve Latvijā ir nepārspējama. Zvanu zeme ir pilna ar augstiem žogiem.
Bet, ieskatoties vērīgāk, jūs atklāsiet, ka pilis ir plaši atvērtas. Un smailā žoga vai ķieģeļu mūra augstums ir tikai simbolika. Un sāļo 90. gadu atbalsis. Laiks, kas ir uz visiem laikiem pagājis, bruģējot ceļu gaišākai nākotnei. Zebra pagrieza savu balto svītru pret laukiem, kas kļuva acīmredzams pat vecāka gadagājuma vācu sievietei.
Pārcēlos no Vācijas uz Latviju
Bavārijas bērns
Piedzimt Bavārijā ir īpaša privilēģija. Svaigs gaiss, patvērums Alpu govīm, pļavas un ezeri, zamšādas uzvalki un visgardākais Brezel siers pasaulē. Bet tiem, kas jūtas “kā mājās” Minhenē, pasaule ir viņu mājas. Ilgu laiku līdzīga zīme rotāja Minhenes galveno dzelzceļa staciju. Bavārijas galvaspilsēta uz visiem laikiem pieradinās jūs pie komforta, labklājības un nesteidzīga, mērena, klusa greznības tempa. Un tomēr pēc pulksten 22:00 (vēlākais) logi ap jums satumst, un rullē žalūzijas, līdzīgi akmens giljotīnai, norobežos iekšpusē esošos no garāmgājēju skatieniem.
Zvanīt kādam pazīstamam vēlu vakarā tiek uzskatīta par nepiedienīgu manieri. Naktī tas ir absolūti absurdi, bezjēdzīgi un pat skandalozi. Ja jūs interesē iepirkšanās, pakalpojumi un citas ērtības, jums viss būs jādara noteiktās dienās un stundās. Pēc pulksten 20:00 “labajiem cilvēkiem” nav darāmā. Vienīgās nozīmīgākās nakts apskates vietas, iespējams, ir degvielas uzpildes stacijas. Negaidiet trokšņainas grupas vai sarunas ar svešiniekiem ārpus dažām ikoniskām vietām naktī. Tas pats attiecas uz svētdienām. Atpūtieties! Ieskaitot no socializēšanās.
Latvijā ir vieglāk elpot
Pat provincē, kur algas ir diezgan zemas un iespējas niecīgas, Latvija mūs priecē ar veikaliem, kas rotāti ar maģisko “24” zīmi, kuras nozīmes izpratnei un atšifrēšanai vācietei bija nepieciešams ilgs laiks. Kas tas ir? Dežūrā? Bet kurās dienās? Kā ar nedēļas nogalēm, svētku dienām un Jauno gadu? Vai šeit tiešām viss ir iespējams, visu laiku? Vismaz viss, kas tiek uzskatīts par būtisku.
“24” šeit ietver daudzas automazgātavas, pirtis un pat ēstuves. Kad esat sasniedzis plašos galvaspilsētas plašumus, zīme mainās uz lepnu “25”. Laiks beidzot kļūst par bezgalības gredzenu, metot pat pauzes un cezūras. Vai vēlaties kādu satikt? Nevilcinieties! Iepazīstieties? Nekautrējieties! Atpūtieties vai otrādi? Neatlieciet to! Latvieši nekad neguļ; viņi vienmēr ir sardzē.
Galu galā eņģelis var ierasties jebkurā brīdī. Vienmēr gatavs, pat ja esat neorganizēts. Vienmēr gaida jūs, pat ja esat nelūgts viesis. Un pat ja neesat laipni gaidīts, tas viss ir tikai prelūdija. Flirts, kas drīz pāries. Jūs šķirsieties kā draugi. Tas ir iepriekš nolemts!
“Kad vakarā izeju no mājas, es iekāpju mašīnā, smaidu un iedarbinu dzinēju. Ieslēdzu mūziku un krāsainās gaismas, Viņi skatās uz mani ar ilgošanos acīs.”
Degviela ir tīrāka, gaiss ir vēsāks
Protams, šie likumi ne vienmēr ir spēkā. Latvija ir valsts, kas ir laipna līdz naivumam. Un negodīgi cilvēki to dažreiz izmanto. Piemēram, degvielas uzpildes stacijā jūs varat atrast dzinēja ar marķējumu “102”. Un augsta temperatūra šeit vasarā ir ierasta lieta, ne tikai dienvidos. Bet biežāk nekā nē, jūs atradīsiet lielisku degvielu, kas iegūta tieši no vietējās augsnes. Gaiss, pilns ar salu, uzmundrinošs un svaiguma pilns, glāstīs karstos vārstus. Dzinējs neuzvārīsies, pļaujmašīnas eļļa izžūs. Auto entuziasti šeit ir dedzīgi, ugunīgi fanātiķi.
Lasi vēl: Sinoptiķi saka, ka beidzot zinot – vai 2026. gadā būs jāšķūrē sniega kupenas vai jāmeklē gumijnieki
Varbūt viņu ir mazāk nekā mājās Bavārijā. Bet tie, kam šeit patīk Bavārijas rati, par tiem zina vienu vai divas lietas. Un viņi nebaidās no rezerves daļu trūkuma: šeit jūs atradīsiet Lefty, kurš jūs uztaisīs tādus pašus, tikai stiprākus. Un vārds “nē” šeit tiek uzskatīts par neķītru. Bet ja nu jums tas ir vajadzīgs? Ja nu jūsu dvēsele to pieprasa? Ja nu gaidīšana nav iespējama? Latvietis vienmēr atbildēs ar sapratni.
Latvietis jūs pieņems. Mīlēs jūs. Un būs jums uzticīgs. Pat ja jūs esat auto, tāpat kā vāciete, kuru es atvedu uz Latviju. Kāda meitene “vecāka par četrdesmit gadiem”, kuru es saucu par “manu mīļoto”, kurai patika vēsais gaiss un šī degviela. Meitene, kura lūdza palikt Latvijā. Un negribēja doties prom.
Labot lietas, nevis pirkt jaunas
Viens foruma lietotājs pastāstīja stāstu par to, kā viņš īslaicīgi dzīvoja īrētā dzīvoklī Latvijā, un ciemos ieradās viņa māte no Amerikas. Viņa bija ļoti pārsteigta, atklājot, ka visi krēsli virtuvē bija atšķirīgi, un arī šķīvji bija atšķirīgi.
Tā viņas dēls paskaidroja: “Latviešu unikalitāte ir tā, ka viņi zina, kā lietas ilgi saglabāt, un negrasās kaut ko izmest tikai tāpēc, ka tas saplīst. Tā ir ļoti vērtīga īpašība. Arvien pieaugošās ekstravagances pasaulē lolo to, kas viņiem ir, un liek lietām darboties, nesteidzoties pirkt vēl vienu galdu, krēslu, dīvānu vai gultu.”
Visi izturas ar aizdomām pret svešiniekiem
Daudzi amerikāņi atzīmē, ka, lai gan latvieši nav tik stingri un drūmi, kā viņi gaidīja, mentalitātes atšķirība joprojām ir ļoti manāma. Piemēram, latvieši nav īpaši priecīgi runāt ar svešiniekiem. Viņi nekad neuzsāks sarunu “par laikapstākļiem” rindā. Un, ja jūs viņiem tuvosities, viņi atbildēs ar saspringtām, vienzilbīgām atbildēm.
Līdzīgs stāsts ir ar svešiniekiem uz ielas. Lūk, ko cilvēki raksta forumos: “Iedomājieties, ka man priekšā iet vecāka gadagājuma sieviete. Viņa atskatās, ierauga mani un sāk iet ātrāk. Tad viņa pēkšņi apstājas un gaida, kad es paiešu garām. Mani vairs nepārsteidz šāda uzvedība. Viņa droši vien vienkārši domā, ka esmu psihopāts, kas seko viņai mājās.”
