Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra datiem, tuvāko divu nedēļu vidējā gaisa temperatūra būs aptuveni trīs grādus zem normas, savukārt februāra beigās un martā tā paaugstināsies virs normas. Nedēļas vidū vietām iespējams sniegs, un no jūras nākoši mākoņi, tostarp Rīgā, var izraisīt intensīvu snigšanu, lai gan kopumā nokrišņu būs maz. Laiku pa laikam uzspīdēs saule.
Atklāta līdz šim nezināma informācija par Renāru Kauperu – daudzi fani nezin kā reaģēt
Vējš pārsvarā būs lēns, bet piekrastē biežāk pūtīs mērens ziemeļu vējš. Gaisa temperatūra svārstīsies no 0 līdz -10 grādiem, taču skaidrās naktīs dažviet iespējams sals līdz -15..-20 grādiem. Hidrologi prognozē, ka, upēs veidojoties ledum, iespējami vižņu sablīvējumi un straujas ūdens līmeņa svārstības.
Vai tiešām iepriekšējās paaudzes devās uz skolu -40 grādu salā?
Daudzi esam dzirdējuši savu vecāku un vecvecāku stāstus par to, kā viņi bargā salā un puteņos mērojuši kilometrus līdz skolai. Pat 90. gadu vidū daudzi bērni vēl piedzīvoja grūti izbrienamus ceļus līdz skolas autobusam. Tomēr izrādās, ka pat pagājušā gadsimta vidū par skolēnu drošību rūpējās un nebija tā, ka jebkuros laikapstākļos visiem bija jādodas uz skolu.
Lasi vēl: Dabas zīmju vērotājs Bukšs atklāj, kurā datumā šajā ziemā prognozējams vislielākais sals
Piemēram, 1956. gada februārī, kad tika reģistrēts aukstuma rekords, laikrakstā Padomju Jaunatne 10. februārī publicēts Latvijas PSR Izglītības ministrijas paziņojums, kas noteica temperatūras slieksni, pie kura mācības tiek pārtrauktas:
1.–4. klasēm – pie -20°C, 5.–7. klasēm – pie -25°C, 8.–11. klasēm – pie -30°C. Ja sala laikā bija arī stiprs vējš, vietējās varas iestādes varēja pieņemt lēmumu pārtraukt mācības arī pie mazākas temperatūras. Savukārt tiem skolēniem, kuri tomēr ieradās skolā, tika organizētas atkārtošanas nodarbības.
