Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, norāda uz mērenu optimismu valsts ekonomiskajā attīstībā šī gada griezumā. Galvenie balsti, kas šobrīd uztur šo pozitīvo virzību, ir inflācijas ievērojama stabilizēšanās un darba samaksas dinamiskais kāpums.
Tomēr speciālists brīdina, ka kopējo ainu nedaudz aizēno nepietiekami straujais izaugsmes temps, kā arī pārlieku dominējošā valsts sektora ietekme uz kopējo tautsaimniecību. Ekonomists izceļ trīs fundamentālus pīlārus, kas ļauj cerīgāk raudzīties uz nākotni: cenu stabilitātes atgriešanos, pakāpenisku globālās vides uzlabošanos un iedzīvotāju pirktspējas atjaunošanos.
Eirozonas inflācijas mērķi un cenu prognozes Latvijā
Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā politika ir devusi augļus, un inflācija eirozonā ir atgriezusies pie kārotajiem 2%, kas tiek uzskatīts par veselīgu rādītāju ekonomikas attīstībai. Tas nozīmē, ka mežonīgais cenu lēcienu periods ir aiz muguras, un ne uzņēmējiem, ne mājsaimniecībām vairs nav jārēķinās ar pēkšņu naudas vērtības krišanos. Balstoties uz ECB pārstāvju pēdējā laika paziņojumiem, nav pamata domāt, ka tuvākajā laikā gaidāmas krasas izmaiņas procentu likmēs.
Latvijas kontekstā situācija ir nedaudz specifiskāka – šeit inflācija tiek prognozēta ap 3%. To lielā mērā uztur algu kāpums, kas sadārdzina dažādus pakalpojumus, kuros liela loma ir tieši cilvēkresursiem. Tajā pašā laikā pārtikas cenu segmentā situācija saglabājas nevienmērīga; lai gan globālās tendences liecina par cenu kritumu, Latvijas tirgū zemāko cenu zīmolu produkti joprojām ir salīdzinoši dārgi.
Finanšu tirgus atdzīvošanās un ārējie riski
Būtisks aspekts ekonomikas atveseļošanā ir konkurence, īpaši banku un mazumtirdzniecības sektoros. Krasnopjorovs atzīmē, ka 2025. gads ir bijis pagrieziena punkts komercbanku darbībā – kreditēšanas nosacījumi kļuvuši pieejamāki, un tagad bankas ar savu darbību aktīvi stimulē investīciju piesaisti un uzņēmējdarbību. Tas ir liels solis uz priekšu, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad vājā konkurence banku starpā bremzēja attīstību.
Tāpat ekonomists vērš uzmanību uz to, ka iepriekš piesauktie “tirdzniecības kari” pasaulē nav radījuši tik smagas sekas, kā sākotnēji tika prognozēts. Šī ārējā stabilitāte ļauj Latvijas eksportētājiem un uzņēmējiem elpot brīvāk, nekā rādīja drūmākie scenāriji.
Labklājības līmenis un izmaiņas darba tirgū
Iedzīvotāju finansiālā situācija turpina uzlaboties, jo vidējais algu pieaugums, kas sasniedz aptuveni 8% gadā, ievērojami apsteidz inflācijas tempus. Praktiski tas nozīmē, ka iedzīvotāji var atļauties iegādāties vairāk nekā iepriekš, tādējādi stiprinot iekšējo patēriņu.
Zemais bezdarba līmenis rada labvēlīgus apstākļus darba ņēmējiem, taču uzņēmējiem tas uzliek pienākumu domāt par efektivitāti. Lai risinātu darbaspēka trūkumu, komersanti arvien vairāk investē procesos, ko var automatizēt, savukārt valstij ir aktīvāk jāmeklē veidi, kā iesaistīt darba tirgū tos iedzīvotājus, kuri tajā vēl neatrodas.
Valsts tēriņu kontrole kā prioritāte
Kā viens no lielākajiem šķēršļiem tiek minēts pārmērīgais valsts budžeta deficīts un valsts sektora īpatsvars. Sešu gadu laikā valsts izdevumi ir pieauguši no 40% līdz 46% no iekšzemes kopprodukta, un šis pieaugums nav saistīts tikai ar aizsardzības nozari. Ekonomists uzsver, ka budžeta deficīts, kas pārsniedz 3%, ir bīstams, jo katru gadu milzu summas – pat vairāki simti miljonu eiro – tiek tērētas tikai parāda procentu maksājumiem.
Lai sabalansētu valsts finanses, prioritātei jābūt tēriņu samazināšanai, nevis nodokļu celšanai. Papildu nodokļu slogs tikai bremzētu uzņēmējdarbību un kopējo valsts konkurētspēju reģionā.
Ceļā uz augstāku pievienoto vērtību
Latvijas ekonomikas nākotne vairs nevar balstīties uz “lēto darbaspēku”. Galvenais uzdevums ir pāreja uz sarežģītāku un augstvērtīgāku produktu ražošanu, kas radītu lielāku pievienoto vērtību. Krasnopjorovs norāda, ka valstij nevajadzētu mēģināt šo procesu vadīt ar neskaitāmām stratēģijām vai birokrātiskiem atbalsta mehānismiem. Tā vietā galvenajam uzsvaram jābūt uz sakārtotu, prognozējamu un pievilcīgu biznesa vidi, kurā ikviens talants varētu brīvi attīstīties un nest labumu kopējai valsts izaugsmei.
