VAS Latvijas Dzelzceļš (LDz) septiņas no savām 11 lokomotīvēm iznomā privātuzņēmumam Baltijas tranzīta serviss (BTS), kur viena no akcionārēm ir bijušā LDz prezidenta Uģa Magoņa sieva, bet pats uzņēmums ir saistīts ar Aināru Šleseru, Andri Šķēli un Aivaru Lembergu, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.
Īsi pirms Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja bijušo LDz prezidentu Magoni ar, iespējams, igauņu miljonāra Oļega Osinovska doto pusmiljonu eiro, LDz no Osinovska firmas iegādājās četras lokomotīves – Ukrainā ražotās 2TE116. Prokurore uzskata, ka Magonis kukuli saņēmis tieši par šo lokomotīvju iegādi.
Kopumā LDz pieder 11 tieši tādas pašas lokomotīves. Lielākā daļa no tām – septiņas – ir iznomātas BTS, kur par mazākuma akcionāri nesen kļuvusi Magoņa sieva, vēstīts raidījumā.
Kā izpētījuši žurnālisti, šāda modeļa un vecuma lokomotīve maksā vidēji divus miljonus eiro. LDz koncernā ar kravu pārvadājumiem nodarbojas uzņēmums LDz Cargo. Tomēr lokomotīves iegādājās cita koncerna firma – LDz ritošā sastāva serviss. Uzņēmumam lokomotīvju gan ir vairāk nekā pašam vajadzīgs. No 11 tikai četras lokomotīves nomā LDz Cargo, bet septiņas – BTS. Par katru lokomotīvi LDz ritošā sastāva serviss no abiem iekasē līdzīgu nomas maksu – no 200 līdz 300 tūkstošiem eiro gadā.
«Redziet, vajadzēja vairāk nopirkt tās lokomotīves. Vajadzēja nopirkt vēl tās lokomotīves, ar kurām tagad brauc mūsu konkurenti,» uz jautājumu, kāpēc vajadzējis vairāk lokomotīvju, raidījumam atbild LDz viceprezidents Aivars Strakšas.
Pirms desmit gadiem no Igaunijas BTS iegādājās vairākas šāda veida lokomotīves, taču BTS valdes priekšsēdētājs Ivars Sormulis Nekā personīga skaidro, ka nav varējuši uzņemties lielākus riskus un iegādāties vairāk.
Tomēr talkā nāca LDz…
LDz meitasuzņēmums LDz ritošā sastāva serviss 2011.gadā nopirka sešas tādas pašas lokomotīves. Vienu iznomāja LDz Cargo, bet pārējās – BTS. Divus gadus vēlāk nopirka vēl vienu, 2015.gadā – četras. Galu galā no 11 LDz ritošā sastāva servisa pirktajām lokomotīvēm septiņas izmanto privātais uzņēmums, vēsta Nekā Personīga.
Medijs norāda, ka BTS lielākais īpašnieks ir Rīgas tirdzniecības osta. Tā pieder bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera ģimenēm, ar Aivaru Lembergu saistītām personām un kompānijas vadītājam Ralfam Kļaviņam.
Savukārt mazākuma īpašniece kopš 2018.gada sākuma ir bijušā LDz vadītāja Magoņa sieva Anastasija Magone. Savu ietekmi uz to, kuras lokomotīves LDz ritošā sastāva serviss pirka un kam tālāk iznomāja, Magonis noliedz.
Lokomotīvju apkope esot stingri regulēta. Papildus ikdienas apkopei, regulāri jāveic trīs veidu tekošie remonti. Tad seko kapitālais remonts. To izmaksas var būt no dažiem desmitiem tūkstošu līdz pat pusmiljonam eiro. Privātais nomnieks BTS maksā tikai par pirmo remontu, bet pārējos sedz LDz ritošā sastāva serviss kā lokomotīvju īpašnieks. Turpretim LDz Cargo savām lokomotīvēm tekošos remontus apmaksā pats. Par laiku, ko lokomotīve pavada remontā, privātais nemaksā nomas maksu, bet LDz Cargo gan, ziņo Nekā personīga.
«Gan LDZ Cargo, gan BTS, saņemot kalkulāciju, viņiem ir obligāti nosegtas izmaksas. Abiem diviem ir vienāds piecenojums. Vienīgais, atšķirība ir tā, ka LDZ Cargo maksā uzreiz par tiem remontiem, kas ir tajā gadā ieplānoti – tā mums tā tradīcija te ir izveidojusies –, savukārt BTS amortizē viņu visā lietošanas laikā. Viņiem tur ir noteiktas apņemšanās. Cenas, es gribētu teikt, ir vienādas abiem diviem,» skaidro Strakšas.
Sormulis savukārt neatceras, vai LDz no BTS par lokomotīvju dīkstāves laiku naudu neprasa.
Pašreizējais LDz prezidents Edvīns Bērziņš amatā tika iecelts ZZS satiksmes ministra Ulda Auguļa laikā. Bērziņa vadība jauno satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) neapmierina. Pirms mēneša Linkaits izteica neuzticību LDz valdei un aicināja uzņēmuma padomi no amata atbrīvot Bērziņu un divus valdes locekļus. Ministrs apgalvoja, ka informāciju nosūtījis arī KNAB.
«Tur ir gan jautājumi par korupciju uzņēmumā, gan jautājumi par labu pārvaldību, par konkurences kropļošanu, administrāciju, par pieņemtajiem lēmumiem, par saimnieciskajiem darījumiem un tamlīdzīgi. Un viss šis jautājumu kopums ir nolikts padomei uz galda. Padome arī pie šiem jautājumiem strādā, lai izvērtētu katru konkrēto jautājumu atsevišķi un atrastu risinājumus, kā turpmāk novērst, lai tādas problēmas, kā ir pašlaik, vairāk LDz neatkārtotos,» skaidro Linkaits un atzīst, ka tajā visā var iekļaut arī saimnieciskus darījumus – lokomotīvju un vagonu iznomāšanu.
Informāciju par lokomotīvju nomu LDz koncernam pieprasījis arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV). Viņš Nekā personīga apliecināja, ka nākamnedēļ ar saņemto informāciju iepazīstinās pārējos komisijas deputātus un lūgs atbalstu tās nodošanai policijai.